Skolotājs, pirmais latvietis - Valkas pilsētas galva.

1901.gadā absolvēja Valmieras skolotāju semināru un līdz 1912.g.strādāja vaiākās draudzes skolās. 1911.gadā Pēterburgā nokārtoja gala eksāmenus Aleksandra II kadetu korpusā, bet 1915.gadā pabeidza Maskavas komercinstitūtu ar ekon. zin. kandidāta grādu.

1917.g. augusta lidz 1918.g februarim ar pārtraukumiem bija Valkas pilsētas galva. Tad bija spiests doties bēgļu gaitās uz Dienvidkrieviju. Latvijā atgriezās 1920.gadā. Līdz aiziešanai pensijā 1939.gadā bija skolotājs, skolu direktors, Skolu departamenta direktors.

K.Ozoliņš aktīvi darbojies sabiedriskās organizācijās, publicējis rakstus, piedalījies orķestros, vadījis korus.

1927.g. un 1929.g. apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni, 1938.g. ar Atzinības krustu, arī ārvalstu apbalvojumiem un Latvijas organizāciju goda zīmēm.

 Laulībā ar Almu Ozoliņu bija 2 dēli - Kārlis un Dāvis.

AVOTS. muzejs.valka.lv

Lai paglābtu tēva Dāvja Ozoliņa folkloras krājumus no kara briesmām vecākais dēls Kārlis, būdams Valkas pilsētas galva, evakuējis tos kopā ar pilsētas archīvu uz Kurgānu Krievijā. Latvijas republikas pirmajos gados vēl visi materiāli bija neskarti, tomēr evakuācija aizkavējās un pa šo laiku — lielākā daļa kopojumu gāja bojā. Tikai daļu no tiem izdevās paglābt; tie nodoti Folkloras krātuvei (5895 ticējumi, 1986 tautas dziesmas, 1025 var. tautas ārstniecībai, 912 mīklas, 792 daž. izteicieni, 692 sakāmvārdi, 494 teikas, 423 buramie vārdi, 355 var. parašām, 109 meldijas v. c. — kopā 13.137 varianti).