Dzimusi Ikšķiles pagastā laukstrādnieku ģimenē. 1919. gadā viņa iestājās komjaunatnē, 1920.—1921. gadā bija komjaunatnes Vislatvijas centra CK locekle. 1920. gada maijā viņu arestēja un kopā ar citiem komjauniešiem ieslodzīja Rīgas centrālcietumā.
A. Vilde-Grīnberga studējusi Latvijas universitātē tiesību zinātnes, beigusi arī Franču valodas institūtu Rīgā. Studiju laikā viņa darbojās komjaunatnē un LKP CK un Latvijas komjaunatnes CK uzdevumā vairākkārt pārstāvēja Latviju komunistiskās jaunatnes un studentu kongresos un konferencēs Vācijā
un Francijā.

No 1936. gada līdz 1939. gadam A. Vilde-Grīnberga LKP uzdevumā strādāja Spānijas Republikas vēstniecībā Rīgā.

1940. —1941. gadā vadīja Anrī Barbisa vidusskolu Rīgā. Otrā pasaules kara laikā dzīvoja Ivanovā, kur strādāja prokuratūrā. No 1944. līdz 1951. gadam strādāja Rīgā, republikas prokuratūrā, bet kopš 1952. gada advokatūrā.