20. jūlijā Hamiltonu pāršalca sēru vēsts. MacMastera Universitātes slimnīcā mirusi Hamiltonas latviešu skolas ilggadējā skolotāja Fogele. Viņa dzimusi 1900. g. 9. decembrī Dobeles pagastā. Mācītājs I. Gaide izvadīja pēdējā gaitā no Robinsona bēru nama uz Vudlandes kapiem. Nelaiķe bija atstājusi divas vēlēšanās: lai viņas klases audzēkņi to iznestu uz kapiem, bet šī vēlēšanās palika neizpildīta, jo Hamiltonā bija tikai 3 bijušie audzēkņi. Otro vēlēšanos izpildīja DV Hamiltonas vanadžu koris Saskaņa, diriģentes Skaidrītes Darkēvicas vadībā, dziedot viņas izvadīšanā. Atvadu vārdus teica ilggadējais Hamiltonas latviešu skolas skolotājs M. Reinbergs, norādot, ka E. Fogele savos uzskatos akli nesekoja pūlim, pati visu vērtēja un izvērtēja, pieņemot tikai to, ko atzina par patiesu, labu, skaistu un latvisku. Šīs vērtības viņa mācīja tālāk citiem. Skolas sarīkojumiem viņa izvēlējās uzvedumus, kas pauda viņas sirdij tuvas pārliecības un dzīves gudrības. Ne vienmēr publika pilnīgi uztvēra viņas vēstījumu. Emīlija Fogele ticēja latviešu tautas nākotnei. Sevišķi viņai rūpēja latviešu valodas tīrība un skaidrība. Viņa mācīja ne tikai savus skolēnus, bet arī katru, ar ko nāca saskarē. "Priecājieties par skaistiem ziediem kaimiņu dārzā tāpat, kā par ziediem savā dārzā," viņa mācīja savu klasi. Tā bija slavenā Fogeles klase: Astrīda, Inese, Laura, Rita, Ruta, Sarmīte, Jānis, Aivars, Andris, Arnis un Gundars. Šie viņas skolnieki nu jau sen izauguši, bet viņos joprojām mājo kaut kas no klases audzinātājas devuma, ņo viņas dzīves gudrības: pašiem izvērtēt vērtības, pazīt un atšķirt labos graudus no tukšām pelavām, pieņemt patieso, skaisto, labo un latvisko. Viņa mācīja un veidoja jauno cilti. Reiz vaicāta, kas notiks pēc nāves, viņa pasmaidījusi savu raksturīgo smaidu un teikusi: "Nu, mana miesīgā daļa savienosies ar zemi, mana garīgā daļa savienosies ar visumu, manis vairs nebūs." Fogeles kundzes vairs nav, bet mūsu sirdīs paliek atmiņas par viņu un visvairāk par viņas devumu. Paldies par to. Bēru mielasts notika Hamiltonas Latviešu Biedrības zālē. Par aizgājēju sēro dēls un meita, māsa, 5 mazbērni un 11 mazmazbērni.

Avots: Latvija Amerikā, 07.08.1993