Latviešu teātra un kino aktieris.

Dzimis Pēterpilī, kā jaunākais dēls četru bērnu ģimenē.

Augusta Viļa tēvs Juris bija amatnieks - mēbeļu tapsētājs un polsterētājs, māte Emma (dzimusi Kļaviņa) – šuvēja, mājsaimniece. Topošā aktiera Augusta Viļa pirmā specialitāte tika apgūta tēva darbnīcā – viņš arī bija tapsētājs.

Otrā Pasaules kara beigās Augusts Vilis dienējis latviešu leģionā, pēc kara nonācis karagūstekņu nometnē. Pēc atbrīvošanas 1949. gadā, vispirms strādājis Daugavpils teātrī, tikai vēlāk varējis atgriezties Rīgā un, sākot ar 1954. gadu, līdz pat mūža beigām ir bijis Rīgas Jaunatnes teātra aktieris.

Rīgas Jaunatnes teātrī nokalpotie vairāk kā 30 gadi ir bijuši dažādām lomām bagāti, kulmināciju sasniedzot Aleksandra Čaka muzikālajā dzejas uzvedumā "Spēlē, spēlmani!" (1972.g.). Darbojies arī kā radio teātra aktieris („Pauks un Šmauks” 1959.g., „Kaķīša dzirnavas”1962.g.)

Ar dzīvesbiedri Austru Ermiku aizvadītajos laulības gados bērnu nav bijis, tāpēc visu mūžu veltījis teātrim – strādājis kā aktiermākslas pedagogs, režisors un izrāžu vadītājs. Bijis Jaunatnes teātra aktiera Imanta Skrastiņa skatuves krusttēvs.

Epizodiskas un otrā plāna lomas vairākās Rīgas kinostudijas filmās:

„Mērnieku laiki” (rež. Valdemārs Pūce, 1968.g.)

 „Vella kalpi velna dzirnavās” (rež. Aleksandrs Leimanis, 1972.g.)

„Zobena ēnā” (rež. Imants Krenbergs, 1976.g.)

„Laikmetu griežos”(rež. Gunārs Piesis, 1981.g.) u.c.