Mūs sasniegusi sēru ziņa, ka 18. janvāri slimnīcā, Londonā, 79 gadu vecumā miris pazīstamais literatūrzinātnieks, publicists un redaktors, nelokāmais cīnītājs par Latvijas lietu Jānis Andrups.

Dzimis 1914. g. 17. maijā Bolderājā. Beidzis skolotāju institūtu 1944. gadā, studējis baltu filoloģiju Latvijas Universitātē. No 1945. līdz 1947. g. — salīdzināmo valodniecību Gēteborgas Universitātē, Zviedrijā. Presē darbojas jau no 1934.gada. Strādājis kā skolotājs un tautskolu inspektors.

Spilgta epizode, kas liecina par viņa patriotisko garu, ir 1946. gada 22. oktobris, kad J.Andrups, būdams trimdā, palīdz 14 latviešu leģionāriem, kurus zviedru varas iestādes gatavojas izdot krieviem, nelielā laivā doties pāri bangojošai jūrai uz Angliju. Tā J.Andrups nokļūst Anglijā, kur viņš pavada daudzus ražīgus darba gadus.

Visgarākais viņa darba posms bija kā Londonas Avīzes redaktoram, no 1947. līdz 1962. un no 1975. līdz 1986 gadam. Kādu laiku vadīja pats savu tipogrāfiju Venta Press, Londonā. Bijis trimdas Penkluba loceklis un LaRas biedrs. Latvju biedrības Lielbritānijā priekšnieks.
Viņš atstāj sievu tēlnieci  Rēziju Andrupu un dēlu Marti  Gotaldu.

Uz apbedīšanu Rīgā bija ieradusies J. Andrupa sieva — tēlniece Rēzija Andrupa un dēls.
 Rēzija Andrupa izteica iespēju, ka bagātigo arhīvu, ko apkopojis J. Andrups,  varētu nodot Rīgas Latviešu biedrības rīcībā. J. Andrupa Londonas bibliotēkā ir reti, izcilu mūsu tautas rakstnieku, kultūras darbinieku rokraksti-manuskripti — to vidū mūsu dzejas dižgari Rainis, Aspazija...
Urnu ar Jāņa Andrupa pīšļiem no Meža kapu kapličas uz apbedījuma vietu nesa profesors, arheologs Graudonis. Viņš atcerējās Jāni Andrupu kā jaunu, talantīgu censoni, kurš, dodoties trimdā, ar dvēseli palika Latvijā.
J. Andrups veicis lielu darbu Dzimtenes labā, viņš strādājis arī asociācijā "Latvija — pasaulē" vadītāja amatā. Dzīvodams svešumā, J. Andrups domās un sapņos vienmēr bijis kopā ar Latviju.

Avots: Brīvā Latvija, 24.01.1994 un 26.09.1994

***