Dzimis 1889. g. 26. apr. Rīgā pareizticīgo virspriestera ģimenē.

Tēvs Karps, māte Anna. Brālis Mihails Grundulis (sk.). Latvietis, pareizticīgs.

Pēc Rīgas Nikolaja I ģimnāzijas beigšanas 1909. g. uzsācis studijas MU Juridiskajā fakultātē (beidzis 1913. g.).

No 1913. g. dec. jaunākais tiesamatu kandidāts Rīgas apgabaltiesā (no 1914. g. dec. vecākais tiesamatu kandidāts); strādājis 2. kriminālnodaļā, pēc tam bijis 1. kriminālnodaļas sekretāra palīgs.

1. pasaules kara laikā 1916. g. sept. mobilizēts Krievijas armijā, dienējis Petrogradas šaujamieroču kaujas piederumu noliktavā. 1917. g. febr. paaugstināts par kara laika ierēdni.

1918. g. atvaļināts no armijas, pārcēlies uz Maskavu. No 1918. g. jūl. strādājis Galvenajā artilērijas pārvaldē, 1919.–21. g. darbvedis Centrālajā artilērijas rūpnīcu transporta birojā. 

1921. g. nov. atgriezies Latvijā. 1922. g. 16. janv. iecelts par vecāko tiesamatu kandidātu Tiesu palātā; komandēts Rīgas apgabaltiesas prokurora rīcībā.

1922. g. martā iecelts par Jēkabpils iecirkņa izmeklēšanas tiesneša v. i., 1925. g. martā par Jelgavas apgabaltiesas papildu miertiesneša v. i. (1925. g. 26. nov. par papildu miertiesnesi).

1926. g. nov. uzdots pildīt Grīvas iecirkņa miertiesneša v. i. (1926. g. dec. iecelts par Grīvas iecirkņa miertiesnesi).

No 1928. g. 14. febr. Latgales apgabaltiesas (no 1934. g. 20. jūl. Daugavpils apgabaltiesa) loceklis (1933. g. 20. jūn. apstiprināts Saeimā).

Darbojies Latvijas Tiesnešu biedrībā, Latgales Patronāta biedrībā, Daugavpils Latviešu biedrībā.

Padomju okupācijas laikā 1940. g. 30. dec. (no 1940. g. 1. janv.) ar Latvijas PSR tieslietu tautas komisāra A. Jablonska pavēli atbrīvots no amata sakarā ar Latvijas PSR tiesu sistēmas reorganizāciju.

Vācu okupācijas laikā 1941. g. piedalījies Daugavpils apgabaltiesas darbības atjaunošanā.

Miris 1969. g. 29. dec. Rīgā.

Apbedīts Miķeļa kapos.

Precējies ar Olgu Songinu (dz. 1889. g. 6. dec.), dēls Dmitrijs (dz. 1920. g. 22. febr.).

Otrreiz precējies 1930. g. 10. aug. ar Aleksandru Trubeckoju.

A. LNA LVVA, 1534. f., 5. apr., 72. l.; 1612. f., 12. apr., 35. l.; EVP.

No Jelgavas apgabaltiesas priekšsēdētāja 1925. g. 20. marta raksta Tiesu palātas priekšsēdētājam: “Sakarā ar 2 izmeklēšanas tiesnešu vietu likvidēšanu Jelgavas apgabaltiesā, sākot ar 1. aprīli, Grundulis iesniedzis še klāt pielikto lūgumu iecelt viņu par papildu miertiesnesi pie Jelgavas apgabaltiesas. Apgabaltiesas Kopsapulce, apsprieduse šo lūgumu 21. martā, nolēma: lūgt Tiesu palātas Priekšsēdētāju atsaukt Borisu Grunduli no komandējuma kā Jēkabpils iecirkņa izmeklēšanas tiesneša viet[as] pag[aidu] izpildītāju un uzdot Grundulim pagaidām izpildīt papildu miertiesneša pienākumus pie šīs Tiesas. Kopsapulces lēmumam par pamatu likts atzinums, ka no vienas puses Grunduļa izglītība un stāžs, kā arī apmierinoša strādāšana, izmeklēšanas tiesneša pienākumus izpildot, dod viņam pilnīgu tiesību ieņemt miertiesneša amatu, no otras puses vērā jāņem, ka valsts valodas prašanā nācās konstatēt pie Grunduļa zināmus trūkumus, un tiesnešu vairākumam līdz šim nav bijis izdevības pārliecināties, cik tāļu viņš šos agrākos trūkumus novērsis. Uz personīgiem novērojumiem dibinoties, es varu uzsvērt, ka Grundulis savus protokolus tagad raksta pats personīgi un pilnīgi apmierinošā valodā, tāpat sarunājas skaidrā valodā.” (LNA LVVA, 1534. f., 5. apr., 72. l., b. p.)

No B. Grunduļa 1940. g. nov. rakstītās autobiogrāfijas: “Mans tēvs bija latvju valodas skolotājs un mācītājs – laukstrādnieka-bezzemnieka dēls un viņu audzināja brālis, jo tēvs jau 5 g. vecumā palika bez tēva un mātes. Savu māti, kura bija krieviete, maz atceros, jo viņa mirusi 1900. gadā, kad es vēl biju bērns. Tēvs nomira 1932. gadā.” (LNA LVVA, 1612. f., 12. apr., 35. l., b. p.)