Elza Hermīne Miķela m. Egle 1888-06-04 Kauguru pag.

Māte - Anna Junge, dzimusi Neimanis.

*******

TULKOTĀJU ELZU EGLI PIEMINOT

«Ar Junges Elzu lepazinos jau pirms pirmā pasaules kara,» stāsta Kārlis Egle. «Viņa bija lepna un stalta meitene, kas ar vienkāršajiem lauku puišiem daudz vis negribēja draudzēties. Elza bija paskolota, rakstija dzejoļus. Interesējās par literatūru un mākslu. Sirsnīgas attiecības Elzai Izveidojās ar manu brālī Rūdolfu, kas nesen bija pārbraucis no studijām Drēzdenē. Abi varēja stundām Ilgi runāties par mākslas problēmām.

Un 1914. gadā abi arī apprecējās.» Elza dzimusi 1888. gada 16. aprīlī Kauguros pie Valmieras, kur viņas tēvs — dzimis piebaldzēns — bija skolotājs. Tēvs rūpējās par meitas Izglītību, un Elza beidza Cēsīs ģimnāziju. Kādu laiku viņa strādāja arī par skolotāju, bet ar audzināšanas darbu viņas intereses diezko nesaistījās. Viņai vajadzēja literāra darba lauka, un te nu viņai labi saskanēja ar Rūdolfu.

Drīz pēc kāzām Rūdolfs devās uz Petrogradu, un pēc kāda laika viņam turp sekoja arī Elza. Viņa teicami prata vairākas valodas un sāka vingrināties tulkošanā. Jau 1915. gadā Elza pārtulkoja latviešu valodā Garlība Merķela «Vanemu Imantu».

Kad Pēteris Stučka aicināja Rūdoltu Egli talkā latviešu literatūras antoloģijas sastādīšanai un tulkošanai krievu valodā, šajā darbā lesaistījās arī Elza. Kā zināms, latviešu rakstnieku darbu krājuma Izdošanu krievu valodā bija lecerējis Maksims Gorkijs. Šo krājumu iespieda 1916. gadā, bet laida klajā tikai 1917. gadā pēc Februāra revolūcijas. Elzas Egles tulkojumā tur levietoti J. Poruka, Apsīšu Jēkaba un K. Skalbes darbi. Arī vēlāk Elza tulkoja latviešu rakstnieku darbus krievu valodā; šie tulkojumi apzīmēti ar pseidonīmu B. Balli.

Rūdolfs Egle strādāja Krievijas Zinātņu akadēmijas Slāvu nodaļas bibliotēkā un pēc Oktobra revolūcijas darbojās arī Izglītības komisariāta Sociobiblioloģiskajā institūtā. Šajā Institūtā sāka strādāt arī Elza." Karogs, Nr.4 (01.04.1973)