Bijis atslēdznieks fabrikā "Fēnikss". Padomju okupācijas gados kļuva par Latvijas Mākslas akadēmijas Marksisma ļeņinisma katedras vadītāju (1944-1947). Studentiem sagādājis daudz kuriozu gadījumu, apgalvojot par komunisma ļoti drīzu iestāšanos, sakot, ka arī viņš, būdams vienkāršs atsēdznieks, nav varējis iedomāties, ka kļūšot par profesoru, bet nu tāds esot. Tāpat būšot ar komunismu.

"Cīņā" nekrologs vēsta, ka viņš Padomju Savienības Komunistiskās partijas biedrs kopš 1908. gada. Krievijas pirmās revolūcijas aktīvs dalībnieks. Miris pēc smagas slimības.

Avots: Rolands Beitners, "Jūras romantiķa memuāri", 2018