Artūrs Cimermanis

Добавить Фото!
Дата рождения:
15.01.1886
Дата смерти:
00.00.1969
Продолжительность жизни:
82
Дней с рождения:
50514
Годы с рождения:
138
Дни после смерти:
20213
Годы после смерти:
55
Дополнительные имена:
Cimmermanis, Arturs
Категории:
Живописец, художник, Крест признание (лв), Сценограф, Участник Первой мировой войны, умер в эмиграции
Национальность:
 латыш
Кладбище:
Указать кладбище

Dzimis 1886. gada 15. janvārī Igaunijā, Edmistes pagastā, netālu no Ainažiem, kur tolaik vecāki nomājuši dzirnavas. Pirmo skolas izglītību ieguva Vecsalacas draudzes skolā, pēc tam Limbažu pilsētas skolā. 

1910 g. beidzis barona Štiglicas zīmēšanas skolu Pēterpilī ar lietišķās mākslas mākslinieka diplomu. Redzēdams mākslinieka lielo interesi par scenogrāfiju, Jānis Kuga viņu pierunāja nākt par asistentu Rīgas Latviešu teātrī un Jaunajā Rīgas teātrī. Pirmais patstāvīgais darbs bija pēc Kugas metiem darinātās dekorācijas Hēgeļa drāmai “Judīte”, kas tika veikts tik labi, ka jau nākošajā sezonā Rīgas Latviešu teātris uzaicināja mākslinieku veidot dekorācijas A. Brigaderes lugai “Princese Gundega un karalis Brusubārda” (1912). Katrs nākošais darbs A. Cimermanim bija krietns pakāpiens augšup pa meistarības kāpnēm. K. Guckova lugas “Uriels Akosta” iestudējumā Jaunajā Rīgas teātrī (1912) skatuve veidota līdz tam nepieredzētā vienkāršībā un atturībā.

1914. gadā mākslinieks no dekorāciju darbnīcām nokļuva dzelzceļa bataljonā. Nācās cīnīties Rumānijas un Galīcijas frontēs.

Atgriezies Rīgā, mākslinieks uzsāka darbu Nacionālajā teātrī, ar 1921. gadu kļuva par tā štata dekoratoru.

Nacionālajā teātrī galvenokārt strādāja reālisma manierē, bet dažkārt veidoja arī stilizācijas. 

A. Cimermanis bija arī filmas “Zvejnieka dēls” (1939) mākslinieks. 1944. gadā devās trimdā. Nacionālā teātra mājas lapā teikts, ka miris Anglijā. Vikipēdijā - ka ASV, Ohaijo štatā.

---

"Tehnikas apskats" 1977.gadā cita starpā raksta: " 1947. g. 1. maijā rota atstāja Praunheimu un pārcēlās uz jau minēto Rēmerstati un jūlija beigās uz baraku nometni pie Ešbornas lidlauka, kur priekšā atradās jau citas LS vienības: poļu, igauņu, lietuviešu un pat kāda žīdu LS rota. No Ešbornas daļa rotas vīru ik dienas brauca darbā uz Frankfurtes priekšpilsētu Grīsheimu, kur uzcēla darbnīcu halli ar remonta bedri ASV armijas mašīnu parkam un uzbūvēja karavīru kluba telpas. Līdzīgas kluba telpas rota izbūvēja arī Praunheimā, un rotas vīrs mākslinieks Arturs Cimmermanis - bij. Nacionālā teātra skatuves dekorātors - izgleznoja tās ar iespaidīgiem Ņujorkas skatu gleznojumiem, kas vareni cēla vienības prestižu priekšniecības acīs. Dažas automašīnas tagad bija nodotas rotas rīcībā, ar ko bija likts pamats rotas mašīnu parkam."

Нет привязок к месту

    loading...

        Связи

        ИмяРодствоДата рожденияДата смертиОписание

        Не указано событие

        Бирки