Draugus un darba biedrus pārsteidza sēru vēsts par inženiera— mehāniķa Roberta Erdmaņa darbīgā mūža pāragro noslēgumu. Viņš dzimis 1900. g. 30.decembrī Rīgā. Beidzis Rīgas reālskolu. Pirmā pasaules kara viļņos aiznests uz Harkovu, Krievijā. 1920. g. sāk studēt Harkovas Tehnoloģiskajā institūtā. Atgriezies Latvijā 1922. gada rudenī , uzsāk studijas Latvijas universitātes mehānikas fakultātē, kuru beidz 1929. g. 1930. gadā sāk strādāt Valsts elektrotehniskajā fabrikā, kurā no 1933. līdz 1944.gada rudenim vadīja Mašīnu nodaļu. Nelaiķa raženākie darba gadi bija Latvijas košākā uzplaukuma laikā. Inženiera tehniskajā darba laukā viņš bija neatlaidīgs modernāko, zinātniski pamatoto darba sistēmu meklētājs. Augot un veidojoties Valsts elektr. fabrikai, viņš auga tai līdzi un kļuva par vienu no šī ievērojamā latviešu uzņēmuma iekšējā gara un ārējās sejas veidotājiem. Ar katru atgriešanos no ārzemju komandējumiem Vācijā, Anglijā vai Šveicē, viņš pārveda jaunus darba rīkus, jaunas mašīnas vai jaunas darba metodes. Veicot savus pienākumus, viņš neatlaidīgi sekoja jaunu tehnisko darbinieku un amatnieku sagatavošanai un audzināšanai. Erdmanis darbojās kā skolotājs VEF amatu skolā, Rīgas pilsētas arodskolā un kuģu mehāniķu kursos. Trimdas laiks Vācijā aizritēja nemitīgā darbā, sākumā nometnē, vēlāk darba vienībā. Amerikas krastu viņš sasniedza 1950. g. februārī un pēdējos trīs gadus strādāja savā arodā Toledo Scale Co., līdztekus aktīvi darbojoties nelielajā Toledo latviešu kolonijā. 1925. g. rudenī Erdmanis pievienojās studentu korporācijas Patria saimei, kuras filistrs palika līdz mūža galam. Dziļākās skumjas ar negaidīto aiziešanu viņš sagādāja savai mūža biedrei Almai, meitām Eritai un Maijai, kā arī brāļiem — Reinhardam ASV un Eiženam Austrālijā.

Avots: Latvija Amerikā, 25.06.1955