Dzimis Matīšu pagastā, miris Memmingenā, Vācijā.

1952.gada augustā pagāja 35 gadi, kopš iznāca pirmās Ed. Alaina izdotās grāmatas, bet 30 gadu kopš parādījās pirmais viņa apgāda kalendārs. Laika gaitā autors tiem piesaistīja par ilustrātoriem Ed. Brencēnu, K. Miesnieku, Nacionālā teātra dekoratoru Cimermani, vēlāk arī K. Krauzi, Krūku, A.Apini, A. Apsīti, J. Strazdņu. Kalendāra tirāža nemitīgi auga, 1935. g. sasniedzot 110.000 eks.
Kalendāra izdošanu Ed. Alainis turpina arī trimdā. Neatlaidīgais izdevējs laidis tautās arī daudz grāmatu, sākdams ar 1917.gadu, un var lepoties ar E. Virzas pirmo stāstu krājumu Zaļā Zemgale, tāpat izdevis J. Ziemeļnieka, V. Damberga, P. Rozīša, A. Ersa, J. Jaunsudrabiņa uc. autoru darbus.
Par sevi Alainis stāsta anekdoti, ka Ulmaņa laikā Sabiedrisko lietu ministrljas sasauktajā izdevēju sanāksmē J. Rapa, uzzinājis Alaina kalendāra tirāžu, iesaucies: "Un es domāju, ka es esmu lielākais izdevējs..." Paralēli izdevēja darbam kā agrāk, tā vēlākos laikos E. Alainis arī parakstījis pantus un žurnālistikas rakstus.
Turpinot apgāda darbu trimdā, E.Alainis ieguvis tiesības izdot E. M.Remarka romānu Triumfa arka.

Avots: Latvija, 27.09.1952

No 1961.gada regulāri viesojies Latvijā.

Apglabāts Memmingenas Meža kapos Vācijā.