Raunas mācītājs un sabiedrisks darbinieks. 1918.g. Lielinieku apcietināts un nošauts ceļā uz Krieviju nošauts, viņa pēdējie vārdi bijuši: „Brāļi, ko jūs darāt!” 

Bijis mācītājs Lēdurgas, Ikšķiles un Raunas draudzēs. Sastādījis grāmatu . Sarakstījis vairākas mācību grāmatas pamatskolām ticības mācībā un vēsturē. 1918.g. lielinieku apcietināts, ceļā uz Krieviju nošauts, viņa pēdējie vārdi bijuši: „Brāļi, ko jūs darāt!”

Ādams Jende dzimis Arakstē,

1882.g. pirms studijām Terbatas universitātē beidzis Cimzes skolotāju semināru.

1884. - 1891., studējis Tērbatā teoloģiju, teologs,

1897-1918. g - mācītājs Raunā

Pēc ordinešanas Raunas mācītāja amatā Jende neatstāja novārtā savu pedagoga aicinājumu un sastādīja tādas Latvijā populāras mācību grāmatas kā

• "Ticības mācība",
• "Baznīcas vēsture",
• "Dziesmas un katķisms Vidzemes skolām"
• „Mājas mācība līdz skolas laikam”,

īsu pasaciņu un pamācošu stāstu izlases

• „Mājas bērniem”,
• „Pasaciņas, stāstiņi un pamācības”,
• „Skaistākās pasakas bērniem”
• u.c.

19.gs. beigās un 20.gs.sākumā Raunas draudze bija viena no lielākajām Vidzemē. Tajā iekļāvās pāri par 10 tūkstošiem Raunas, Launkalna, Brantu, Jaunraunas, Mārsnēnu, Startu, Baižkalna un Veselavas iedzīvotāju.

***

"...Kā Ādamu Jendi konvents apstiprināja par mācītāju, izklausās pēc jautra stāstiņa un… tik mūsdienīga. 12 konventa locekļi balsoja par, desmit pret. Ievēlēts. Tad tika pārbalsots.

Vairāk kā gadu jaunais mācītājs nevarēja uzsākt kalpot Raunas draudzē, kurā tolaik bija desmit tūkstoši locekļu. Apkārt tika vērptas intrigas, vācu muižniecība negribēja pieļaut, ka latvietis kļūst par mācītāju.

Izskanēja pat ziņas, ka konventa locekļi bijuši piedzērušies un tāpēc nesapratuši, kā balso. Kāds mācītājs pat redzējis sapni, ka Ādamam Jendem nu noteikti nevajag kalpot Raunas draudzē..."

Jauno mācītāju raunēnieši sagaidīja un pasniedza dāvanu – daiļu pajūgu, krāšņas vērtīgas kamanas ar labu zirgu. Ādams Jende ir latvietis un tajā laikā latvietim kļūt par mācītāju Latvijā neviens labprāt neļauj. Mācītājs, vēstures doktors Gundars Ceipe izpētījis latviešu luterāņu garīdznieku darbību un iespējas 20.gadsimta sākumā.

"Kalpot draudzē Latvijā nebija iespējams, vācieši nebija ieinteresēti. Latviešu mācītājus visbiežāk nosūtīja uz Krieviju. Ādams Jende bija izņēmums, un tas jau bija laiks, kad arī latvieši jau bija ieguvuši izglītību, sāka sevi apzināties," sacīja Gundars Ceipe.