Frīdrihs Daniels Ernsts Šleiermahers (vācu: Friedrich Daniel Ernst Schleiermacher; dzimis 1768. gada 21. novembrī, miris 1836. gada 12. februārī) bija vācu teologs un filozofs. Centās apvienot Apgaismības kritiku ar tradicionālo protestantismu. Viens no modernās bībeles kritikas un hermeneitikas pamatlicējiem. Tiek saukts arī par "modernās liberālās teoloģijas tēvu".

Dzimis Breslavā, kapelāna ģimenē. Mācījās skolās Nīskī, Barbī, vēlāk teoloģiju Halles universitātē. No 1796. gada strādāja par kapelānu Charité slimnīcā Berlīnē. No 1802. līdz 1804. gadam - mācītājs Štolpā. No 1804. līdz 1807. gadam - teoloģijas profesors Halles universitātē. 1807. gadā atgriezās Berlīnē, kur strādāja par mācītāju Berlīnes Trīsvienības baznīcā (Dreifaltigkeitskirche). 1808. gadā apprecējās. 1810. gadā, nodibinoties Berlīnes universitātei, Šleiermahers kļuva par tās teoloģijas pasniedzēju. Kļuva par Prūsijas Zinātņu akadēmijas sekretāru. Šleiermaheram bija būtiska ietekme 1817. gadā radītās Vecprūsijas ūnijas baznīcas (Kirche der Altpreußischen Union) izveidē (tajā apcvienojās Prūsijas luterāņu un kalvinistu baznīcas).