Dzimis Kraukļu pagasta zemkopja ģimenē. Mācījies Jēkabpils tautskolā, strādājis par agronoma palīgu Vitebskas guberņas zemes ierīcības komisijā.

1916. gada augustā iestājies Rezerves latviešu strēlnieku bataljonā, vēlākajā pulkā.

Beidzis Gatčinas praporščiku skolu.

1917. g. martā - maijā dienējis 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulkā, pēc tam 1917. g. sept. - 1918. g. 1. janv. Rezerves latviešu strēlnieku pulkā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 20. janvārī, piedalījies Kurzemes un Zemgales atbrīvošanā, pēc tam kaujās pret lieliniekiem Latgalē.

1919. gada 10. jūlijā Latgalē Lielstrodu un Mazstrodu sādžu rajonā kopā ar 20 kareivjiem izklīdināja divreiz lielāku ienaidnieka nodaļu, zem koncentrētas uguns ieņēma Mazstrodu sādžu, kur saņēma gūstekņus un ieguva trofejas.

1921. gadā paaugstināts par kapteini, vēlāk par pulkvedi-leitnantu.

Līdz 1934. gadam bijis Jēkabpils-Ilūkstes kara apriņķa pārvaldes priekšnieks, no 1935. gada tādā pašā amatā Daugavpils kara apriņķī. 1940. gadā paaugstināts par pulkvedi.

2. Pasaules kara laikā neilgi bijis 3. robežsargu pulka komandieris, pēc tam Rīgas-Madonas kara apriņķa priekšnieks.

Kara beigās nokļuvis Vācijā, atradies karagūstekņu nometnē.

Pēc atbrīvošanas dzīvojis bēgļu nometnē Boholtā, kur vadījis latviešu grupu baltiešu atvaļināto karavīru nometnē.

1951. gadā izceļojis uz ASV, 12 gadus dzīvojis Ziemeļdakotas štatā. Miris Milvoki pilsētā.

***

LKOK nr.3/1112

Breņķis, Aleksandrs

Kapteinis 1. Latvijas neatkarības rotā.

* 1896. g. 28. janvārī Kraukļu pagastā.

+ 1975. g. 5. janvāri Milwaukee, WI, ASV.

[]

Apbalvots par 1919. g. 10. jūlija cīņām Lielo un Mazo Strodu rajonā Latgalē.

1925. gadā paaugstināts par pulkvedi-leitnantu un 1940. gadā par pulkvedi.

BREŅĶIS ALEKSANDRS Jēkaba dēls

Neatkarības rotas virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1896. g. 28. janv. Kraukļu pagastā zemkopja ģimenē. Mācījies Jēkabpils tautskolā, strādājis par agronoma palīgu Vitebskas gub. zemes ierīcības komisijā. 

1916. g. aug. iestājies Rezerves latviešu strēlnieku bataljonā, vēlākajā pulkā. Beidzis Gatčinas praporščiku skolu. 1917. g. martā - maijā dienējis 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulkā, pēc tam 1917. g. sept. - 1918. g. 1. janv. Rezerves latviešu strēln pulkā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 20. janv., piedalījies Kurzemes un Zemgales atbrīvošanā, pēc tam kaujās pret lieliniekiem Latgalē. 

1919. g. 10. jūl. Latgalē Lielstrodu un Mazstrodu sādžu raj. Breņķis kopā ar 20 kareivjiem izklīdināja divreiz lielāku ienaidnieka nodaļu, zem koncentrētas uguns ieņēma Mazstrodu sādžu, kur saņēma gūstekņus un ieguva trofejas. 

1921. g. paaugstināts par kapteini, vēlāk par pulkvedi-leitnantu. Līdz 1934. g. Jēkabpils-Ilūkstes kara apr. pārvaldes priekšnieks, no 1935. g. tādā pašā amatā Daugavpils kara apr. 1940. g. paaugstināts par pulkvedi. 

2. pasaules kara laikā neilgi 3. robežsargu pulka komandieris, pēc tam Rīgas-Madonas kara apr. priekšnieks. Kara beigās nokļuvis Vācijā, atradies karagūstekņu nometnē. Pēc atbrīvošanas dzīvojis bēgļu nometnē Boholtā, kur vadījis latviešu grupu baltiešu atvaļināto karavīru nometnē. 1951. g. izceļojis uz ASV, 12 gadus dzīvojis Ziemeļdakotas štatā. Miris 1975. g. 5. janv. Milvoki pilsētā.