Dzimis 1897.gada 6. oktobrī Vestienā. Izglītojies draudzes skolā.

    No 1915. gada dienējis 3. Kurzemes Latviešu strēlnieku bataljonā. Piedalījies daudzās kaujās. (Vācu uzbrukuma atsišanā Slokai, Nāves salas aizstāvēšanā, Ziemassvētku kaujās Tīreļa purvā, uzbrukumā Ložmetēju kalnam un citās.) Trīsreiz ievainots. Par izrādīto varonību apbalvots ar diveim Sv. Jura krustiem.

      Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi

1919. gadā 15. jūnijā Pļaviņās, piedalījies daudzās kaujās.

Apbalvots ar Lāčplēša Kara Ordeni par to ka 1919. gada naktī uz 11. novembri Zasulauka rajonā ar savu vadu izlauzās cauri pretenieka nocietinājumiem un ieņēma Dzegužkalnu, noturēja pozīcijas pret ievērojamu ienaidnieku pārspēku, tā dodams iespēju savai rotai turpināt uzbrukumu un saņemt 2 pretenieku smago lielgabalu baterejas.

        Atvaļināts 1921. gada 21. aprīlī virsseržanta pak. Vēlāk strādājis Rīgā par policijas kārtībnieku, tramvaja konduktoru. Aktīvi darbojies Aizsargos. Bijis rotas komandiera palīgs 5. Rīgas aizsargu pulkā.

1937 gadā tā laika kara ministrs ģenerālis Jānis Balodis ieceļ Jāni Reingoldu par Nāves salas muzeja pārzini.

           Pēc Otrā pasaules kara strādājis par militārās apmācības skolotāju, tiesu izpildītāju un Baldones Brīvprātīgo Ugunsdzēsēju Biedrībā, Daugmales ugunsdzēsēju komandā ieņēmis priekšnieka amatu.