Henrijs Visendorfs jeb Indriķis Ķiparts dzimis Paltmales, tagad Līgatnes pagastā , dzirnavnieka četru bērnu ģimenē  kā vecākais dēls. Bijis tirgotājs, žurnālists, folklorists, leģendārs latviešu izcelsmes bagātnieks. Latvju dainu pirmais izdevējs. 

Mācījies vācu skolās Rīgā un Pēterpilī.

Parīzē dzīvoja neprecējies viņa mātes brālis bagātnieks Henrijs Visendorfs (Wissendorff), kurš uzaicināja Ķipartu pie sevis, adoptēja, dodot savu vārdu un nodrošināja tautsaimniecības studijas Kondorsē licejā Parīzē.

Tur Visendorfs apguva franču, vācu, angļu, krievu valodu. No Parīzes uzturēja sakarus ar Pēterpils latviešiem, sūtīja rakstus latviešu avīzēm.

1886.gadā, pēc tēvoča nāves, mantoja viņa kapitālu un 1887.gadā Pēterpilī izveidoja vilnas audumu vairumtirdzniecības uzņēmumu.

1890. gadā precējies ar bagāta holandiešu tirgotāja meitu, pavairodams savu turību. Bija izdarīgs un praktisks, teicams veikalnieks ar labiem sakariem. Kļūdams Krievijā par ievērojamu tirgotāju, izvirzījās amatos: Pēterpils domnieks, apgabaltiesas zvērināts piesēdētājs, Izglītības ministrijas komitejas loceklis.

Pārkrievošanas laikos aizstāvēja latviešu nacionālās intereses. Palīdzēja Fricim Brīvzemniekam publicēt pret latviešu skolu krievināšanu vērstus rakstus.

Atbalstījis latviešu pasākumus: 1883. gadā izkārtoja latviešu pārstāvēšanu Pasaules izstādēs Čikāgā, sekmēja latviešu skolas un bibliotēkas, sarīkoja un materiāli atbalstīja Līgatnes pagasta dziesmu svētkus.

Pievērsās latviešu folklorai un mitoloģijai, par ko publicēja rakstus presē un izdeva grāmatu "Ziņas par latviešu ticību", 1893. gadā Piedalījās dainu vākšanā un nodeva Krišjānim Baronam 28 406 dainas. Iesaistījās Latvju dainu izdošanā.

No 1894–98.g. par saviem līdzekļiem 10 burtnīcās izdeva Latvju dainu 1. sējumu. Panāca, ka kopš 1900. gada to izdošanu pārņēma Krievijas Zinātņu akadēmija.

Vinsendorfa darbu var novērtēt virtuālajā Dainu skapī 

Visendorfa māsas meita Milda Kārkliņa: 

Interese par etnogrāfiju Visendorfu 1889 . gadā saveda kopā ar Brīvzemnieku, kura mudināts, sāka rūpēties par dainu izdošanu. 1892 .gadā stājās saskarē ar Baronu – ziedoja līdzekļus, vāca ziedojumus, cīnījās ar cenzūru, gādāja abonentus, reklamēja, piedalījās plānos par sējumu iekārtojumu, saturu, ortogrāfiju, rakstu pievienošanu, pārraudzīja laika plānus, saņēma manuskriptus, sūtīja korektūras. Kad Barons, naudas grūtībās nonācis, rakstīja, ka dainas būs jāliek pie malas, H. Visendorfs atbildēja, ka uzsākto darbu nedrīkst pārtraukt un steidzīgi izgādāja Krievijas Zinātņu akadēmijas pabalstu, lai dainu darbs nepārtrūktu.

Visendorfs pētījis latviešu aizvēsturi, mitoloģiju, etnogrāfiju, 19. gs. 80.– 90. gados par šiem tematiem publikācijas vācbaltiešu, franču un angļu presē, rakstīja laikrakstos Balss, Baltijas Vēstnesis, žurnālā Austrums.

No 1891–1903.g. izdeva A. Lerha-Puškaiša Latviešu teikas un pasakas, 1–5.

1890.gadā nopirka saviem vecākiem Paltmales dzirnavas, paplašināja tās, pārvēršot par modernu uzņēmumu ar cementa ražotni un kokvilnas pārstrādes iecirkni, kur ražoja no Ēģiptes kokvilnas labāko vati Krievijā, iekārtoja ūdensturbīnu ar elektroģeneratoru. Tas notika laikā, kad pat Rīgā elektrību vēl nepazina.

Piedalījies Paltmales Saviesīgās biedrības nama pamatakmeņa likšanā, ziedojis tam lielāku summu. Uzturēdamies Līgatnē, bieži tikās Rīgā ar Krišjāni Baronu u.c. latviešu sabiedrības darbiniekiem.

1905.gadā aģenta blēdību dēļ Visendorfa kokvilnas pārstrādes uzņēmums cieta lielus zaudējumus un bankrotēja. Visendorfa darbība apsīka 1. pasaules kara darbības dēļ.

Pēc  Visendorfa nāves un 1917.gada revolūcijas viņa atraitne Gerharda ar bērniem atgriezās Rietumeiropā, bet Līgatnes dzirnavas pārdeva.

H. Visendorfa ģimenē bija 2 dēli un 2 meitas. Revolūcijas jukās viens dēls pazuda, otrs nomira. Atraitne un meitas apprecējās ar ārzemniekiem, izbeidzot Visendorfu dzimtas vārdu.

Avots : www.nmkk.lv, ligatne.lv