7. Siguldas kājnieku pulka leitnants.

Dzimis 1892. g. 21. februārī Liepājā namsaimnieka ģimenē, polis. Izglītojies reālskolā, elektrotehniķu kursos.

Elektrotehniķis Rēvelē.

Krievu armijā iesaukts 1914. g. jūlijā, iedalīts Viļņas zemessargu družīnā,

1915. g. 174. rezerves pulkā, kura sastāvā piedalījies kaujās pie Grodņas un Druskininkiem.

1916. g. jūlijā beidzis Gatčinas praporščiku skolu, pārcelts uz 56. Sibīrijas strēln. pulku Rīgas frontē.

1917. g. janvārī piedalījies kaujās Tīreļpurvā un pie Ložmetējkalna.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 1. jūnijā, kā rotas komandieris cīnījies pret bermontiešiem un lieliniekiem.

1919. g. 18. novembrī Lielupes krastā pie Klosterķīšu mājām Mihalovskis ar savu rotu spēcīgā apšaudē pirmais šķērsoja upi, ieņēma ienaidnieka nocietinājumus un vajāja pretinieku, tā dodams pārējām daļām iespēju bez sevišķiem zaudējumiem forsēt Lielupi; šajā kaujā saņēma vairākus gūstekņus, ieguva 4 ložmetējus u.c. trofejas, 19. novembrī ielauzās pretinieka aizmugurē līdz Jelgavas-Dobeles šosejai, tur ieņēma bermontiešu telefona centrāli, tā pārtraukdams to sakarus un sekmēdams Jelgavas atbrīvošanu.

Ordenis piešķirts 1920. gadā.

1920. g. paaugstināts par virsleitnantu.

No 1921. g. dienējis Kurzemes artilērijas pulkā.

1922. g. septembrī atvaļināts. Dzīvojis Liepājā, elektromontieris dzelzceļu depo.

1924. g. izceļojis uz ASV, apmeties Ņujorkā, kur strādājis par mehāniķi.

Par turpmāko likteni ziņu nav.