Aleksandra Spekke (1889-1983) - Elzas Stērstes māsa. Ar izcilību Pēterburgā ieguvusi muzikālo izglītību.

Pēc laulībām ar vēsturnieku un literatūrvēsturnieku Arnoldu Spekki kļuva par diplomāta kundzi.

Ilgus gadus Aleksandra Spekke kopā ar savu dzīves draugu Arnoldu Spekki  pavadījis ārpus Latvijas. Kopš 1933.gada Spekke pārstāvēja mūsu valsti, būdams sūtnis Itālijā (ar blakus akreditācijām Grieķijā, Albānijā un Bulgārijā), bet līdz ar Latvijas okupāciju beidzās arī vēstniecības darbība Romā.

Neilgi pirms kara 1939. gadā viņa kopā ar Martu Rasupi piedalījusies krājuma par Latviju [ Lettonia] sagatavošanā un izdošanā [ par tās atkārtotu izdošanu ieinteresējusies šobrīd Boloņā darbojošās Itālijas- Baltijas draudzības biedrība].

Pēc sabiedroto ienākšanas kopā ar Martu Rasupi un vairākiem katoļu garīdzniekiem nodibinājusi Latviešu Bēgļu Palīdzības komiteju Itālijā.

No 1940. līdz 1954.gadam Arnolds Spekke politiskā bēgļa statusā strādāja par skolotāju un bibliotekāru, pēc tam 16 gadus bija Latvijas sūtnis un pilnvarotais ministrs ASV.

Meita Vija Spekke da Sako ir studējusi Mākslas akadēmijā Romā un papildinājusies Oksfordā, Veronā un Venēcijā.

Mākslinieces dzīves izjūta, raksturs, latviskums sakņojas spēcīgās dzimtās: māte Aleksandra bija apdāvināta pianiste, jurista, literāta un valodnieka Andreja Stērstes meita, tēvs - romāņu filologs, vēsturnieks un diplomāts Arnolds Spekke. 

Dēls Andrejs Spekke- tulkotājs, strādnieks- palika Latvijā, 1949. gadā tika izsūtīts uz Sibīriju