Politiķis, valstsvīrs, banku darbinieks, sabiedrisks darbinieks, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.
Dzimis 1891.gada 23. septembrī Daugavpils apriņķa Dagdas pagastā. 1913.gadā beidzis Katrīnas ģimnāziju Pēterburgā. Studējis tieslietas Petrogradas Universitātē. Iesaukts karadienestā. 1916.gadā demobilizēts. 1917.gadā atgriezies Latvijā. Strādājis Viskrievijas Pilsētu savienībā Rēzeknē. Ievēlēts par Latgales Pagaidu zemes padomes priekšsēdētāju. 1918.gadā vācu okupācijas laikā ierēdnis Rēzeknes apriņķa zemes ierīcības komitejā, miertiesnesis Daugavpilī. Tautas padomes loceklis Latgaliešu frakcijā (1918-1920). 1919.gada februārī – maijā Latgales pārstāvis Latvijas delegācijas sastāvā Miera konferencē Parīzē. No 1919.g. ĀM Politiski diplomātiskā departamenta vecākais sevišķu uzdevumu ierēdnis un Baltijas valstu nodaļas vadītājs. Daugavpils apriņķa valdes loceklis (1920-1922). Bijis Latgales akciju bankas direktors rīkotājs. Organizējis pirmos Latgales skolotāju kursus Daugavpilī. 20-os gados bijis Latvijas Bankas Rēzeknes nodaļas Diskonta komitejas loceklis. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Padomju okupācijas laikā 1940.gadā dzīvojis Aglonas pagastā Jaunaglonā, bijis Kameņecas dzirnavu vadītājs, no kurienes1941.gada 14. jūnijā deportēts uz Vjatkas soda nometnēm.

Vjatlaga politieslodzītā Jāņa Grišāna fotogrāfijas (V.Veremjeva kopija no lestādes K-231 arhīva) :  saite https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:695507|article:DIVL470|page:43|block:P43_CB00002 

Avots: Latvijas pilsoņu martiroloģijs Vjatlagā. 1938–1956.-43.lpp. 

Miris: 27.09.1945., Kirovas apgabals, Vjatlags.

Bija precējies ar Lūciju Grišāni (dz.1894), meita - Lidija (dz.1922), dēls Oļģerts Grišāns (1924-3001). Brālis - ārsts Pēteris Grišāns..

Informācijas avots: "Aizvestie" ; Latvijas Valsts arhīvs 2007.gad, Otrais papild. izdevums.

                                preilubiblioteka.lv