Ieradies Valmierā no Vācijas. Darbību Latvijas grāmatniecībā uzsācis kā grāmatu iesējējs, nedaudz vēlāk sietuvi papildinājis ar grāmatu veikalu. Uzņēmums atradies paša namā  Rīgas ielā 1.  Vecākās liecības par veikala esamību attiecas uz 1875, kad parādās sludinājums ar piedāvājumu šeit pasūtīt latviešu laikurakstu „Mājas Viesis”. Dažas grāmatnīcas arī apgādājis (V. Sams un R. Tarziers „Rotaļas mājai un skolai 1890) Treija pircēji bija konservatīvas ievirzes iedzīvotāji pārsvarā no vācu virsslāņa - muižnieki, garīdznieki, amatnieki, ierēdņi, skolotāji. Ir avoti, kas vēsta par viņa nāvi - 1890. gados, tai pat laikā ir ziņas, ka viņš miris 1917.gadā.

1898.gadā viņa dēls atvēris spiestuvi, izdevis un iespiedis pastkartes ar Valmieras un apkārtnes skatiem, kā arī grāmatas un sīkiespieddarbus pēc Valmieras un tās apkārtnes iestāžu un privātpersonu pasūtījuma. Iespiedis arī darbus vācu un krievu valodās. Pie Treija kā burtlicis , vēlāk cinkogrāfijas iespiedējs strādājis Ignats Maļuškins, kurš arī pats izdevis pastkartes.

Treijs izdevis Fr. Krastiņa skatu lugas „Aiz durvīm” 1911.gadā un „Visjaukākais vakars” 1912.gadā, V.D. Baloža apcerējumu „Valmiera” 1911.gadā un vēl dažas grāmatas.  Izdevis un iespiedis nedēļas laikrakstu „Valmieras Ziņojumu Lapa”  (1898.-1915.).

Līdz 1917. gadam, kad vāciskās tautības dēļ nav saņēmis atļauju turpināt darbu, iespiedis vairāk kā 50 grāmatu latviešu valodā . 

Avots: Datubāze „Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam”.