Dzimusi Pirmā pasaules kara laikā Ukrainā Harkovā, divu gadu vecumā viņa kopā ar vecākiem atgriezās Rīgā. Pēc mācībām Rīgas 3. ģimnāzijā, viņa pretēji vecāku vēlmei studēt medicīnu, 1940. gada rudenī dodas uz Jelgavu Lauksaimniecības akadēmijas Agronomijas fakultāti. Frontei tuvojoties Jelgavai, klātienes studijas nākas pārtraukt. Tam seko bēgļu gaitas uz Kurzemi, kur jaunā Celmu ģimene uzsāka dzīvi Talsos. 1945. gadā I. Celma sāk strādāt Talsos Sēklu kvalitātes inspekcijā. Bet 1955. gadā viņa iestājas aspirantūrā pie profesora K. Bamberga, un no 1957. gada uzsāka darba gaitas aizrit Stendes selekcijas un izmēģinājumu stacijā, turpinot Jāņa Lielmaņa iesākto āboliņa selekcijas darbu.

 Pateicoties Dr.agr. I. Celmas izcilajām darba spējām, runas un rakstniecības dotībām, viņa bija un ir vēl joprojām plaši pazīstama lauksaimnieku aprindās ar neskaitāmām lekcijām un vairākiem simtiem publikāciju. Viņa piedalījusies ļoti daudzu ar āboliņa un citu zālaugu sēklkopību un agrotehniku saistītu pētījumu tēmu izstrādi. Ievēlēta par Latvijas Lauksaimniecības un mežu zinātņu akadēmijas Goda locekli un aktīvi piedalījusies dažādu sabiedrisko organizāciju darbībā. Viņa ir dāsni dalījusi savas zināšanas un prasmes katram. Viņas degsme neatstāja vienaldzīgus ne studentus, ne ministrus. Gandrīz četrdesmit piecos selekcijas stacijā nostrādātajos gados vairākas stendenieku paaudzes Celmas kundzi iepazina ne tikai kā erudītu un enerģisku zinātnieci, bet tāpat kā viņas abi bērni un četri mazbērni izjuta gan mātišķu gādību, gan stingrību.

Atvadīšanās no Dr. Celmas notika Meža kapu kapličā Talsos 5. februārī plkst.13.00.

Avots:agronomi.lv