Dzimis Kocēnu pagasta Leimaņos rentnieka ģimenē.  

Mācījies Briežu pagastskolā (1913.-15.), Valmieras vidusskolā (1915.-23.) un LU filoloģijas un filozofijas fakultātē (1923.-28.).

1925.-37.gadam strādājis Rīgas privātajās vidusskolās par latīņu valodas , psiholoģijas un loģikas skolotāju,

1928.-29. gados bijis arī psiholoģijas lektors Jelgavas skolotāju institūtā.

30.gadu beigās dzīvojis pie radiem Kocēnu pagastā.

1940.-41. gadā  vadījis VAPP Jaunatnes rakstu apgādu.

1941.gadā evakuējies uz Halturinu, vēlāk Uržumu , pēc tam bijis kara korespondents Sarkanajā armijā un latviešu strēlnieku divīzijas laikraksta "Latviešu Strēlnieks" līdzstrādnieks (1941.-44.).

Rakstnieku Savienības valdes sekretārs (1944.-48.),

Valsts un literatūras institūta direktora vietnieks zinātniskajā darbā (1948.-51.).

1945.-81. gadam docējis ( no 1966. pof.) literatūras teorijas un PSRS tautu literatūras kursus LVU Vēstures un filoloģijas, vēlākās Filoloģijas fakultātes Latviešu literatūras katedrā, šīs katedras vadītājs (1962.- 81.).

Rakstnieku savienības biedrs no 1941.gada.

LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks (1964.). 

Pirmā publikācija - raksts "Māksla kā laikmetiska jaunradīšana" žurnālā "Studentu Dzīve" 1924.gadā (3.nr).

1939 Krauliņš ar pseidonīmu K. Rijnieks , balstoties uz pozitīvisma filozofiju, saraksta grāmatas par ētikas un psiholoģijas jautājumiem " Sengrieķu dzīves gudrība" un " Mūsdienu cilvēks" . Turpmāk pārorientējās uz marksistiski socioloģisko metodoloģiju. Grāmatas "J. Raiņa dzīve un darbība"(1953.), "Viļa Lāča daiļdare" (1954.), "Laiks un rakstnieks" (1971.), "Ceļi un gājēji" (1975.). Monogrāfijā "Andrejs Upīts" (1963.) iestrādāts plašs faktu materiāls par rakstnieka dzīvi un sniegts pārskats par viņa daiļdares attīstību visos literatūras veidos uz žanros. 

Krauliņa darbi, to vidū arī literatūrzinātniskie raksti par prozu un daiļdares metodi, nav brīvi vulgārsociālās pieejas un laikmetam raksturīgajām oficiālajām mākslas, politizācijas tendencēm.

Sastādījis , komentējis , arī rakstījis ievadus J. Raiņa darbu izlasēm krievu valodā ( 1948., 1953., 1955., 1959.), sastādījis A. Upīša darbu izlases (1953.,1955.), līdzredaktors un ievada autors A. Upīša Kopotajiem rakstiem krievu valodā (1-12, 1956.-59.). 

Miris Rīgā, apglabāts Raiņa kapos.

Avots: Valmieras bibliotēka