Doroteja de Taleirana-Perigora, hercogiene Dino-Sagāna, dzimusi fon Bīrona (von Biron) - Kurzemes un Zemgales princese, viena no XIX gs. sākuma spožākajām dāmām Francijas politiskajā, sabiedriskajā un kultūras dzīvē.

Dzimusi 1793. gadā, kad hercogiene jau bija pametusi hercogisti (daudzi laikabiedri par viņas tēvu uzskatīja grāfu Aleksandru Batovski, kurš bija hercogienes tuvs draugs kopš Varšavas misijas laika un dzīvoja pie hercogiens, audzinot mazo Doroteju).

Pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes atstāšanas ģimenes rezidence Eiropā bija Sagānas pilī, bet Doroteja uzauga pie mātes un grāfa Batovska Lēbihavā, Tannenfeldas pilī.

Kurzemes princesei Dorotejai bija tikai piecpadsmit gadu, kad 1808. gadā cara Aleksandra I un Taleirāna kopīga spiediena dēļ Kurzemes hercogiene piekrita izdot meitu par sievu Napoleona ministra brāļadēlam  grāfam Edmonam de Taleirānam -Perigoram.

Kāzas ar grāfu Edmonu de Taleiranu-Perigoru (Edmond de Talleyrand-Périgord) notika 1809. gada 21. aprīlī. Laulībā piedzima 4 bērni:

• Napoleons Luijs (1811.–1898.)
• Doroteja (1812.-1814.)
• Aleksandra (1813.–1894.)
• Paulīne (1820.-...)

Tūlīt pēc kāzām vīrs devās dienestā un kopā ar sievu pavadīja maz laika.

Laulība izjuka 1818. gadā, tika oficiāli šķirta 06.11.1824

Kad Taleirāns bija kļuvis par Francijas ārlietu ministru Luija XVIII valdībā, viņš aizveda brāļadēla sievu uz Vīnes kongresu. Valdniekus un diplomātus apbūra jaunās sievietes skaistums, valdzinājums, inteliģence un izglītotība.

Lepnums un pieķeršanās, ko Taleirāns nepārtraukti izrādīja pret savu četrdesmit gadu jaunāko radinieci, lika rasties aizdomām, ka viņš ir viņas mīļākais, lai gan patiesībā viņš bija Kurzemes hercogienes-Annas Dorotejas Bīrones-  neapšaubāmi vienīgās sievietes, ko viņš jebkad mīlējis, mīļākais

Dzīves pēdējos gadus viņa aizvadīja Lejassilēzijā, savā Sagānas pilī, kur nomira 1862. gadā.

Avoti: wikipedia.org, Mišelīna Dipu , "Dino hercogiene", V. Rudzītes tulkojums