Ģimnāzijas skolotājs un direktors. Dzīvoja Vīlandes ielā 12-5.

---

Ivans Godickis–Cvirko cēlies no senas muižnieku dzimtas. Absolvējis Minskas ģimnāziju, bet 1881. gadā Ņežinas kņaza Bezborodko Vēstures un filoloģijas institūtu ar ģimnāzijas skolotāja tiesībām. Tika pieņemts par audzinātāju Paņevežas skolotāju seminārā, mēnesi vēlāk pārcelts uz Minskas ģimnāziju par krievu un latīņu valodas pasniedzēju, kur strādāja no 1881. gada 1. augusta līdz 1890. gada 7. jūlijam. No 1890. līdz 1893. gadam Viļņas 1. ģimnāzijā pasniedza krievu valodu un literatūru un ievadu filozofijā, bet Viļņas Romas katoļu garīgajā seminārā krievu valodu. No 1893. līdz 1900. gadam līdztekus darbam iepriekšminētajās mācību iestādēs mācīja krievu valodu literatūru arī Viļņas skolotāju institūtā.

No 1900. līdz 1907. gadam Ivans Godickis–Cvirko bija Vitebskas guberņas Molodečno skolotāju semināra direktors. 1907. gadā viņš aizgāja no šī darba un ar Tautas izglītības ministrijas atļauju Minskas guberņas Bobruiskā atvēra astoņgadīgo zēnu privātģimnāziju, kuru līdz 1918. gada novembrim pats arī vadīja.

1918. gada beigās Godickis–Cvirko, izvērtējot draudīgo politisko situāciju pēc pilsoņu kara, pārcēlās uz Liepāju, kur 1919. gada janvārī atklāja Skolotāju biedrības vidējās izglītības iestādi. Līdz 1920. gada novembrim viņš bija tās direktors un krievu un latīņu valodas pasniedzējs. Pēc šīs mācību iestādes pārveidošanas par Liepājas Ivana Poļakova krievu vidusskolu turpināja tur pasniegt stundas. No 1920. līdz 1924. gadam I. Godickis–Cvirko strādāja arī Liepājas Valsts tehnikumā.

1925. gadā I.Godickis–Cvirko ieguva Latvijas pavalstniecību.

No 1927. gada 1. augusta I. Godickis–Cvirko strādāja Ludzas valsts krievu ģimnāzijā. Pēc tam pasniedza Rēzeknes Valsts krievu pedagoģiskajā institūtā. Viņa pēdējā darbavieta bija Ludzas Valsts krievu ģimnāzija.

1935. gadā I. Godickis–Cvirko aizgāja penisjā.

1929. gadā viņu par nopelniem izglītības darbā apbalvoja ar 4. pakāpes Triju Zvaigžņu ordeni.

Pēdējos savas dzīves gadus Godickis–Cvirko pavadīja pie dēla, būvinženiera un mākslinieka Dimitrija.