Zasas vidusskolas direktors pēc otrā pasaules kara. Jauns, izdarīgs, bija iekarojis cieņu un mīlestību.

Dzimis Daugavpils apriņķa Višķu pagastā zemnieku ģimenē. Pēc pamatskolas beigšanas mācījies Daugavpils Skolotāju institūtā, absolvējis Vēstures nodaļu. Pēc frontes līnijas atkāpšanās uz rietumiem 1944. gada augustā Vilis Krauklis tika iecelts par Zasas skolas direktoru. Līdz ar viņu par latviešu valodas skolotāju pieņēma arī sievu Elvīru Kraukli. Viņa bija beigusi to pašu Daugavpils Skolotāju institūtu.

Pēc pusotra gada viņu no direktora amata atstādināja, lai gan iemesls līdz pat šodienai nav zināms. Runā, ka kādam citam to vietu vajadzēja. Pēc viņa skolā par direktori ieradās Marija Skopiņa - parupja sieva stulmu zābakos un runāja ar krievu akcentu. Bijušais direktors turpināja mācīt vēsturi.

1946. gada 27. februārī zirga pajūgā brauca vairāki vīri no Zasas uz Jēkabpili, starp tiem arī Vilis Krauklis. Atpakaļceļā kaut kas noticis pašu starpā, un viens no ceļabiedriem Kraukli nošāva. Vai talantīgais pedagogs bija iereibušu vīru strīda vai nejauša šāviena upuris? Varbūt kāds cits viņa nāves cēlonis? To mēs skolā neuzzinājām. Domāju, ka lieta netika izmeklēta, vainu novēla uz mežabrāļiem.
Pēc svinīgas atvadīšanās skolas zālē ar pagasta organizāciju pārstāvju laicīgajām runām, pērmindera svētvārdiem un tēvreizi noslēgumā, šķirstu uz kapiem veda ragavās zirga pajūgā. Aiz tā brauca vēl divi pajūgi. Visa skola gāja kājām, pa divi, katra klase nesa vainagu. Es tad mācījos sestajā klasē. Ceļā uz Zasas kapiem stiepās puskilometru gara bērinieku rinda. Apbedīšanas ceremonija bija gara. Tāpat kā skolas zālē - vispirms laicīgā, tad garīgā. Sals knieba vaigos, tādēļ atpakaļ soļojām naski. (no grāmatas "Zasa un tās ļaudis", 2005)