Latvijas Neatkarības kara laikā P. Bermonta vadītā uzbrukuma laikā E. Jātniece, būdama 18 gadus veca Rīgas 3. ģimnāzijas audzēkne, brīvprātīgi pieteicās darbam Latvijas Sieviešu palīdzības korpusā, kur tika norīkota darbam Armijas apgādības nozarē. 1919. gada 10. novembrī E. Jātniece piegādāja pārtiku ierakumos esošajiem karavīriem, kad sprāgstošs šāviņš viņu reizē ar korpusa darbinieci Elzu Žiglevicu smagi ievainoja. Vēlāk apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni. Gūtais ievainojums atstāja sekas uz visu mūžu.

1923. gada 9. septembrī apprecās ar bijušo latviešu strēlnieku Jāni Brūmeli (1887–20. gs. 50. gadi), kurš bija Latvijā atgriezies no Tālajiem Austrumiem.

1933. gada 27. aprīlī apbalvota ar Latvijas Republikas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļu.

Otrā pasaules kara laikā emigrē. Dzīvo Austrālijā un aktīvi iesaistās trimdas dzīvē.