Pēdējos gadus publiciste dzīvoja pie meitas Amerikā, bet regulāri ciemojās pie dēla Latvijā.

Apbedīta blakus vecākiem un savam pirmajam vīram - Rīgas ķirurgam Aleksandram Bramņikam, ar kuru Emma laimīgā laulībā nodzīvoja 32 gadus.

Tikai drīz pēc tam, esot gandrīz 70 gadu vecumā, Emmas Bramņikas vārds, kas līdz tam vairāk bija pazīstams krieviski lasošā auditorijā, plaši izskanēja arī latviešu sabiedrībā, jo viņa kļuva par Latvijas Atmodas līdera Mavrika Vulfsona izredzēto.

Mavrika un Emmas satikšanās notika laikā, kad Vulfsons jau bija izdarījis to, par ko viņu ciena un cienīs neatkarīgas Latvijas sabiedrība, – uzstājies ar runu (1988. gada 2. jūnijā) LPSR Radošo savienību plēnumā, skaidri un gaiši televīzijas tiešraidē pasakot un ar vēsturiskiem faktiem pierādot, ka 1940. gadā Latvijā notika nevis sociālistiskā revolūcija, kā tika propagandēts līdz tam, bet gan okupācija un Latvija varmācīgi tika pievienota Padomju Savienībai. Līdz tam par ko tādu varēja runāt vien čukstus zem segas, tāpēc Vulfsona paziņojums tiešajā ēterā līdzinājās bumbas sprādzienam. Deviņdesmito gadu vidū Vulfsona ilggadējā dzīvesbiedre Sonija bija devusies mūžībā. Emmu viņš noskatīja pats un, būdams 79 gadus vecs, apņēma par sievu. Abiem tā bija otrā laulība. Kāzas tika nosvinētas ar vērienu 1997. gada 21. novembrī Latviešu biedrības namā. Ieradās daudz viesu, ieskaitot ārvalstu diplomātus.