9. novembrī pēc īsas ciešanas nāve mums atņēma atkal vienu no mūsu biedrības pirmiem celmlaužiem, pavāru Kristapu Rozenbergu. lestājies par biedri 1886. gadā, pirmā laikā Rozenbergs darbojās kā valdes loceklis, kasieris un revidents. Vēlākos gados saistīts pie savu pienākumu izpildīšanas un jau stipru vecumu piedzīvojis, viņš no pienākumiem biedrībā vairāk attālinājās, bet palika tai uzticīgs līdz savas dzīves pēdējai stundai. Rīgas viesnīcu darbinieki un kolēģi, kuri ar Rozenbergu šajos 40 gados bija sakaros, paturēs viņu aizvien mīļā piemiņā. (Viesnīcas dzīve, 1926)