Elga Sakse - izcila tulkotāja no ungāru valodas.

No 1965. gada nodarbojusies vienīgi ar ungāru autoru darbu tulkošanu latviski. 

Pēc profesijas agronome. Absolvējusi Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju, kas pagājušā gadsimta 50. gados atradās Rīgā. 

___________________________

2023. gada maija sākums diemžēl nesis arī sēru vēsti. 3. maija rītā pārstāja pukstēt tulkotājas Elgas Sakses (11.08.1930.-03.05.2023.) sirds. Dažkārt tautā saka: vakarā aizejot gulēt, no rīta aizmirst pamosties. Karaliska nāve, taču Latvijai tas ir liels zaudējums – ilgus gadus Elga Sakse bija vienīgā tulkotāja no ungāru valodas. Citu mums nav jau gadu desmitiem ilgi, kaut Elga pati ļoti vēlējās, lai kāds viņas mūža darbu turpinātu. Tas tāpēc, ka absolūti lielākajai daļai latviešu ungāru valoda šķiet bezgala sarežģīta savas atšķirīgās struktūras dēļ. Lai to iemācītos, jābūt lielai apdāvinātībai, un Elgai tāda bija. «Ungārija – mana loterijā izvilktā laimīgā loze!» - tie bija ne tikai tulkotājas vārdi, tā bija viņas pārliecība, ko Elga Sakse pierādīja ar savu darbu – vairāk nekā 70 grāmatu tulkojumu latviešu valodā.

Bijusī Ungārijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijā Dr. Adriena Millere (Dr. Adrien Müller) bija pat izskaitījusi, ka 39 no darbiem, kurus Elga Sakse iztulkojusi latviski, oriģinālvalodā kaut reizi ir izlasījis ikviens ungārs!

Elga piedzima tulkotājas Annas Ozolas-Sakses un žurnālista Aleksandra Saksa ģimenē, taču tā kā bērnību pavadīja pie dabas, savu dzīvi izvēlējās saistīt ar zemes kopšanu. Šī iemesla dēļ viņa iestājās Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā un to absolvēja ar agronoma diplomu. Vairākus gadus šajā profesijā Elga arī strādāja, taču, sākot no 1964. vai 1965. gada kardināli mainīja savu dzīvi, nolemjot to veltīt tulkošanai. Reiz viņa jautājusi savai Latvijas Rakstnieku savienības (LRS) «krustmātei» - tulkotājai Annai Baugai (13.03.1905.-16.01.1991.), kādas valodas tulkotāju mums Latvijā trūkst. Atbildē viņa saņēmusi vienu vārdu: «Ungāru.» Ar to pieticis, lai Elga pieņemtu vienu no svarīgākajiem lēmumiem savā dzīvē. Tēva grāmatplauktā sameklējusi ungāru valodas vārdnīcu un sākusi mācīties. Tieši tik vienkārši. Reiz kādā sarunā Elga atcerējās, ka ik dienu uz lapiņas izrakstījusi piecus vai desmit vārdus un dienas garumā tos apguvusi. Viņu jau kā pilntiesīgu tulkotāju prestižajā organizācijā uzņēma 1979. gadā. 

 Kaut arī aptuveni 50 gadus tulkotāja veltījusi savam sirdsdarbam, nekur pārāk tālu no savas pirmās izvēlētās profesijas viņa tomēr neaizgāja. Reiz, jautāta, kas būtu darāms, lai Alpu vijolītes pēc iespējas ilgāk «izdzīvotu» podiņā uz palodzes, viņa kā pašu par sevi saprotamu atbildēja: «Vajag skābu augsni!» Kādā citā reizē, ciemojoties pie Elgas viņas lauku mājās Birzgales pagastā, tulkotāja rādīja, cik veiksmīgi viņai padevušies ķirši. Vēl atmiņā no Elgas stāstītā palicis, ka reiz, ciemojoties Budapeštā, viņai radās vajadzība paārstēties slimnīcā. Laiku īsinādama, pa palātas logu vērojusi, kā pārielas pagalmā kāda sieviete rušinās dobē. Tai brīdī Elga esot ļoti sailgojusies, kaut pati varētu tikt pie dārza darbiem. Tāpat viņa bija uzzinājusi, ka arī Ungārijā esot viens tulkotājs, kurš jaunībā apguvis agronoma profesiju.

Elga Sakse ražīgi strādāja visu sev atvēlēto laiku. Viņa tulkoja pat īsi pēc pamošanās no smagas operācijas – tikko bija skaidra galva un ciešama jušanās. Ja būtu jānosauc tie ungāru autori, kuru darbus, pateicoties Elgas Sakses tulkojumam, varam lasīt latviski, sanāktu vairākas lapas, tāpēc minēsim vien nedaudzus. Tie ir Ferencs Molnārs, Ištvāns Fekete, Ištvāns Erķēns, Guļa Ijēšs, Šandors Mārai, Žuža Rakovska, Lāslo Ģurko. Ar rakstnieci Magdu Sabo (1917.-2007.) tulkotājai bija ne tikai lietišķas, bet arī draudzīgas attiecības – abas daudzu gadu garumā apmainījušas vēstulēm. Kad Sabo nomirusi, Elga Sakse literatūras žurnālā «Karogs» rakstīja atvadvārdus.

Elgas Sakses devumu pirmie pamanīja un novērtēja nevis latvieši, bet gan ungāri, 1988. gadā viņai piešķirot Ungārijas Republikas literāro prēmiju, 1993. gadā – Ungārijas valdības balvu jeb medaļu «Pro cultura Hungarica», 1997. gadā – Ungārijas Republikas prezidenta zelta piemiņas medaļu. Un tikai 2012. gadā mēs, toreizējie Rietumungārijas Universitātes (NYME SEK) Filoloģijas fakultātes Urālu (somungru) valodu katedras mācībspēki ar tās vadītāju profesoru Jānošu Pustai (Pusztay János) priekšgalā, attapāmies un Ordeņu kapitulam sagatavojām iesniegumu. Pēc vairākiem mēnešiem saņēmām ziņu, ka Elgai Saksei piešķirts Atzinības krusts.

2023. gadā tulkotāja Elga Sakse saņēma Latvijas Literatūras mūža balvu par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas literatūrā. 

            Lai tulkotājai gaišs ceļš Mūžībā!