25. maija vakarā Slokas kapos zvēriski nogalināts Aleksandrs Marcinkevičs. Slepkavībā tiek vainots Haralds Miķelis, zināmās aprindās dēvēts par Hari. Viņš agrāk jau divas reizes tiesāts par zādzībām. No soda izciešanas vietas atbrīvojies tikai pagājušā gada septembrī, līdz šim pastāvīgā darbā nav iekārtojies. 25. maijā Haris ieradās Jūrmalā, kur satika savu paziņu A. Marcinkeviču. Kopā ar viņu tika izdzerta degvīna pudele. No upura ar draudu un varmācības palīdzību Haris izspieda 15 rubļus, par kuriem no tautietēm pie Slokas dzērienu veikala iegādājās vēl vienu degvīna pudeli. Dzeršanas laikā vīriem pievienojās kāds nepilngadīgs čigānzēns, kas kļuva notiekošā aculiecinieks.
H. Miķelis ar dūrēm notrieca upuri zemē un lēkāja pa viņa ķermeni, tādējādi salaužot vairākas ribas. Atstājis gulošo, viņš kopā ar pusaudzi devās projām. Taču cietsirdība vēl nebija apmierināta, un Haris atgriezās, lai cietušo nosistu. Paņēmis 5—6 kilogramus smagu akmeni, viņš vairākas reizes trieca to pret A. Marcinkeviča galvu. Kā vēlāk noskaidrojuši eksperti sadragāts apakšžoklis, lauzts galvaskauss. Novilcis līķim virsjaku un pārmeklējis tās kabatas, H. Miķelis savu, asiņaino, saplēsa un apraka. Noziedznieka versija: nositis A.Marcinkeviču tāpēc, ka tas savulaik esot izvarojis viņa māsu. Izmeklēšanai rada grūtības patieso faktu noskaid- rošana, jo H. Miķeļa māsa ir mirusi ... (Jūrmala,14.06.1990)