7. jūnija rītā pēc ilgas slimošanas Long Brančas slimnīcā, Ņudžersijā, 81 g. vecumā acis slēdzis mag. hist. Kārlis Stalšāns. Viņš apbedīts 10. jūnijā.

K. Stalšāns dzimis Jaunlaicenes /Korvas/ pagastā, Valkas apriņķī kā vecākais dēls četru bērnu ģimenē. Pēc pilsētas skolas beigšanas viņš apmeklē pedagoģiskos kursus Paidē /Igaunijā/, pēc tam sāk tautskolotāja gaitas Valkas apriņķa skolās. 1920.gadā Stalšāns dodas uz Rīgu un, mācot latviešu valodu vācu un citās skolās, 1921.g. iestājas Latvijas Universitātes vēstures nodaļā, ko beidz ar maģistra grādu. Vēl dzimtenē K. Stalšāns pēta mūsu valsts austrumu robežu likteņus, pētniecības nolūkos apceļodams Lietuvu un Poliju. Emigrējot uz ASV, viņš apstrādā savāktos materiālus un 1958.gadā J. Škirmanta apgādā publicē savu darbu "Latviešu un lietuviešu austrumu apgabalu likteņi". 1966.gadā tas pats apgāds publicē viņa grāmatu "Krievu ekspansija un rusifikācija Baltijā laikmetu tecējumā." Stalšāns saraksta arī trešo grāmatu par Krievijas cariem, bet tās publicēšanu vairs nepiedzīvo. Nelaiķis atstāj dzīves biedri Olgu un meitu. (Laiks, 20.06.1970)