1910. gadā ar Augusta Dambrovska palīdzību viņa Rīgā atver un vada 6 -klasīgu proģimnāziju. Latvijas atbrīvošanas cīņu laikā viņa piedalās Sieviešu palīdzības korpusa darbā un vēlāk ir aktīva dažādās palīdzības organizācijās. Pēc Latvijas atstāšanas N. Paukule strādā par skolotāju latviešu skolā Neietingā, ir latv. ev.-lut. draudzei dāmu komitejas priekšniece un 1950. gadā ierodas Kolorado Springsā, kur uzsāk rosīgi darboties latviešu skolā, organizē un vada jaunatnes tautas deju grupu un ilgi ir draudzes dāmu komitejas priekšniece. Viens no viņas pēdējiem vēlējumiem bija: bēru puķu vietā ziedot Brīvības strūklakai. (Laiks, 23.01.1971)