II Pasaules kara laikā dienējis Sarkanarmijā. Pēc padomju versijas ( Dzimtenes balss, Nr.32; 1982.), sadziedējis karā gūtos ievainojumus, vadījis LKP CK ārzemju sakaru sektoru, Kultūras ministrijā mākslas un mācību iestāžu pārvaldes, vēlāk teātru un muzeju pārvaldes vadītājs un pēc tam Operas un baleta teātru un muzeju pārvaldes vadītājs, vēlāk direktors. Visbeidzot Latvijas PSR Vēstures muzeja direktors. Kultūras delegāciju ietvaros viesojies Meksikā, Grieķijā, Somijā, Indijā, Zviedrijā, Dānijā, Beļģijā u.c. (Brīvība, 1984.g.novembris, Nr.9). Ilggadīgs, kopš dibināšanas, "Kultūras sakaru komitejas" prezidija loceklis un rūdīts čekists, kurš savā laikā ir strādājis kā pratinātājs, sitis un spīdzinājis, plosījis gabalos sagūstītos latviešu nacionālos partizānus. Ļoti drūma un asiņaina persona. Pēc tam, kad rakstnieks Guntis Zariņš (Londonā) savā viesošanās laikā Rīgā bija dziļi sapinies ar "Kultūras sakaru komiteju", uz Londonu aizsūtīja "komandu" divu cilvēku sastāvā. Viens no tiem bija Jevgēņijs Vanags, otrs Ojārs Vācietis, kurš laikam bija domāts, lai mīsktinātu iepaidu, kādu vajadzēja atstāt J.Vanagam. Fakts ir tāds, ka pēc tam, kad viņi satikās pirmo reizi ar Moniku un Gunti Zariņiem Londomā, tai pašā naktī Guntis Zariņš padarīja sev galu. Kas bija uzdots Vanagam, tas nav zināms. Acīmredzot tas atstāja tādu iespaidu uz Gunti, ka viņš izdarīja savu kļūmīgo soli, dodoties nāvē. Kopš tā laika O. Vācieti nekur vairs nesūtīja uz ārzemēm. Tas katrā ziņā liecina viņam par labu. Vācietis bija viens no literātiem, kas saglabāja savu cilvēcisko integritāti
Jevgeņija Vanaga vārds nav minēts nevienā Latvijas padomju enciklopēdijā. Nav pieminēta arī kāda augstākā izglītība, ko viņš būtu ieguvis, izņemot 1941 .g. absolvēto "ekonomisko tehnikumu", resp. komercskolu. (Pavalstnieks, 17.11.1992)