Dzimis Jersikas pagastā kā jaunākais dēls Andreja un Annas Bikaunieku 12 bērnu ģimenē.

Beidzis Līvānu komercskolu. 1938-1939 dienējis Latvijas armijā, pēc tam strādājis Jersikā uz dzelzceļa.

2.pasaules karā no 1942.gada bijis vācu armijā, kara noslēgumā - Kurzemes katlā. Pēc izsūtījuma Vorkutā 1946.gadā atgriezies mājās. No 1948.gada līdz mūža galam dzīvo nelegāli savas māsas mājā Jersikas pagasta Upeniekos. Garajos vientulības gados Jāzeps Bikaunieks gleznoja, zīmēja un nodarbojās ar dekoratīvo kokgriešanu.

Jāzeps Oskars Bikaunieks nomira 1987. gada rudenī un tika apglabāts turpat "Pušķeiru" māju neapdzīvotajā galā zem grīdas. Līdz brīvībai pietrūka tikai dažu gadu, bet līdz Atmodai vēl mazāk. Viņa mirstīgās atliekas dzimtas kapos Daugaviešu (Škaparu) kapsētā pārapbedīja tikai 2006. gadā.

2019. gada februārī–martā Līvānos, Latgales mākslas un amatniecības centrā, notika Jāzepa Oskara Bikaunieka darbu izstāde "Pēdējais mohikānis". Tajā bija apskatāmi no privātajiem ģimenes īpašumiem savāktie viņa darbi – gleznas, zīmējumi un kokgriezumi.

90.gados reabilitēts.

Avots: livanu stikls.lv