Dzimis Cēsu pag. Lejas Poliešās kā namdara dēls, mācījies Āraišu draudzes skolā, Cēsu skolā un Cēsu pedagoģiskos kursos, kurus beidzis 1905.g., iegūdams tautskolotāja tiesības. Pirmos 4 gadus strādājis par skolotāju dzimtā pagastā. 1909. g. iestājies Pleskavas skolotāju seminārā, ko beidzis 1912. g. Pēc tam trādājis Lubānas augstākā tautskolā līdz 1919. g. rudenim, kad pārgājis uz L. Ausēja reālskolu Cēsīs, strādājis arī Cēsu-Bērzaines valsts vidusskolā un Cēsu pilsētas 1. pamatskolā. Šinī laikā apmeklēja vidusskolu skolotāju sagatavošanas kursus un ieguva skolotāja tiesības matēmatikā un kosmografijā. No 1929. g. augusta strādājis Jelgavas Valsts centrālajā pedagoģ. institūtā un 2. Jelgavas valsts vidusskolā. Laikā no 1929. g. aug. līdz 1934. g. septembrim bijis skolotājs Rēzeknes skolotāju institūtā, pēc tam 5 gadus tautskolu direktors. Šinī laikā piedalījies Latvijas izglītības likuma rediģēšanā un pamatskolu tīkla izveidošanā, stiprinājis arī draudzīgas attiecības ar Lietuvas un Igaunijas skolu administrāciju, kārtojot mazākuma tautību bērnu izglītības jautājumu.
1939. g. rudenī atgriežas skolas darbā kā Rīgas valsts komercskolas direktors. Krievu okupācijas pirmajā gadā viņš strādāja Cēsu valsts arodskolā un Cēsu valsts ģimnāzijā. 1941. g. novembrī viņu iecēla par Valmieras valsts ģimnāzijas direktoru.

Trimda sākās Vācijā, kur Bavārijā bēgļu nometnē noorganizēja latv. bērnu dārzu, pamatskolu un vidusskolu un bija šo mācības iestāžu direktors līdz 1949. g. maijam, kad pārcēlās uz dzīvi Sidnejā, Austrālijā.
M. Soste sarakstījis vairākas mācības grāmatas matemātikā pamatskolām un vidusskolām, noorganizējis matemātikas mācības līdzekļu kabinetus Cēsu ģimnāzijā, Valsts centrālajā pedagoģiskā institūtā Jelgavā un Rēzeknes skolotāju institūtā.
M. Soste darbojies skolotāju un citās biedrībās, apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeņa 4. šķiru un Igaunijas Baltās zvaigznes ordeņa 3. šķiru.