"Padomju ceļš" 1978.gadā raksta: "Kolhoza kluba foajē atvērta celtnieku brigādes strādnieka - krāsotāja, arī kolhoza kora dalībnieka Kārļa Aulmaņa darbu izstāde. Akvarelis. Ainava -- tuva un tāla, no Krimas un Karpatu kalniem, ziemas mežiem un ezeriem līdz Lielvārdes apkaimei un savām mājām kolhozam «Lāčplēsis».

- Jā, uzskatu, ka lielāka mākslinieka par dabu nav. Vajag tikai izcelt skaisto, paņemt to, kas vajadzīgs, kas tuvāk sirdij. Esmu arī makšķernieks un mednieks, par ko varat spriest manos darbos. -- saka Kārlis Aulmanis. Ko zinām mēs, viņa līdzgaitnieki, par Kārli Aulmani? Dzimis 1919. gadā Pastendē. Piltenē gājis pamatskolā, viņa vecākiem rocība nav bijusi liela, bet ģimenē septiņi bērni. 1940. gadā devies uz Rīgu, mācījies Romāna Sutas kursos, tad - karš. Pēc tam jau ne par kādām studijām nevarēja domāt, jo bija jāpalīdz brāļiem un māsām, jādomā par ģimeni. Bet K. Aulmanis palika uzticīgs savai aizrautībai, kas sākās jau bērnībā, kad no mātes viņš dabūja kāvienus par "pakšu apgleznošanu" un skolotājs Ilzinš pamatskolā centās iemācīt bērniem zīmēt. - Tagad, kad vien man ir brīvs brīdis, es ņemu otas un eju strādat. Un nekur lielāku aizrautību nevaru atrast - ne teātri spēlējot, ne korī dziedot."