1991. g. 15. februārī miris "Austruma" vecbiedrs Jānis Simsons, seniors. Jānis dzimis 1908. gada 18. novembrī Vecsaules muižā, Bauskas apriņķī, kalpa ģimenē, kurā ir septiņi bērni, tādēļ rocība ļoti trūcīga, un Jānim desmit
gadu vecumā jāsāk algota gana gaitas. Pēc pamatskolas beigšanas sākas laukstrādnieka gaitas.
Lai iegūtu līdzekļus izglītības turpināšanai, Jānis pēc obligātā karadienesta iestājas virsdienestā 12. Bauskas kājnieku pulkā, Daugavpilī. No dienesta brīvajā laikā mācās Daugavpils Latviešu biedrības komercskolā pieaugušajiem, ko beidz 1937. gadā. Tam seko Latvijas karaskolas jaunāko virsnieku kursi, kurus beidz 1940.gadā, iegūstot leitnanta dienesta pakāpi. Tā gada rudenī Latvijas armiju iekļauj sarkanarmijā kā latviešu teritoriālo korpusu, un Jānis nonāk 227. strēlnieku pulka Rūjienā par vada komandieri. Karam sākoties, Jānis dezertē no pulka un aizbrauc uz Jelgavu, kur strādā latviešu policijā.
Brīvajā laikā viņš studē Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, Lauksaimniecības fakultātē. 1942. gadā studijas pārtrauc, brīvprātīgi iestājas armijā un tiek iedalīts 23. latviešu Gaujas bataljonā. Sākumā ir vada, vēlāk rotas komandieris.
Pēc Kurzemes kapitulācijas Jānis nonāk komunistu rokās. 1946. gadā Ļeņingradas kara tribunāls Jāni par "dzimtenes nodevību" notiesā uz 20 gadiem katorgā, mantas konfiskāciju un politisko tiesību ierobežošanu. Soda izciešanai nosūtīts uz Vorkutu, kur saslimst ar kaulu tuberkulozi. 1954. gada novembrī uz slimības pamata ar tiesas lēmumu no ieslodzījuma atbrīvots un atlaists uz Latviju.
1960. gadā ar sievas gādību izdodas panākt, ka Jānim atjauj no Latvijas izbraukt uz ASV pie ģimenes. Amerikā Jānis strādā savas sievas lauksamniecībā un savu pieredzi izsūtījumā apraksta grāmatā "Vorkutas gūstekņa stāsts,".(1965.g.)
"Austrumā" Jānis uzņemts tieši vecbiedros 1961. gada 2. maijā. (Akadēmiskā dzīve, 1993)