Dzejnieces Veltas Tomas jaunākais brālis.

Dzejoļi publicēti  laikrakstā "Jēkabpils Vēstnesis".

Neretas Ķesteru kapos blakus apglabāta māte Olga Toma un māsa Velta Toma.

---

Ceturtdien, 29. aprīlī pienāca sēru ziņa mūsu laikraksta redakcijas darbiniekiem. Smagas slimības pievarēts pēkšņi Jēkabpils slimnīcā miris mūsu laikraksta līdzstrādnieks un jaunais literāts Imants Toms. Jaunais censonis, tikko sasniedzis  21. dzīvības gadu, vēl daudz gribēja strādāt, kopt savu vecāku mājas Neretas Šausmānus, strādāt pagasta sabiedriski-kulturālajā druvā, veidoties par literātu, bet satumsa nakts...
I. Toms dzimis Neretas "Sausmānos. Pēc pagastskolas beigšanas slāpst pēc augstākas izglītības. Dodas uz ZemgaIes metropoli Jelgavu un sāk jaunas skolas gaitas Hercoga Pētera ģimnāzijā. Bet ilgi nav lemts tur būt, jo saimniecības apstākļi sauc atpakaļ uz Šausmāniem. Sākas ražīgs darbs saimniecībā. Ņem dalību arī pagasta sabiedriskā dzīvē. Bez tam cītīgi strādā kā līdzstrādnieks mūsu laikrakstā — sūta informācijas, reportāžas, ievadrakstus un dzejoļus. Pirmais I. Toma dzejolis parādās 1940.gadā toreizējā literatūras avīzē "Tēvijas Sargs": „Dziedājums par Anneli". Imants ir arī liels grāmatnieks un mājās izveido plašu bibliotēku, kurā no darba brīvajos brīžos gūst garīgu veldzi.
Pirmdien I. Toma mirstīgās atliekas no slimnīcas kapličas pārveda uz dzimto pusi. Trešdien Toma pēdējais — skumju ceļš veda no Neretas baznīcas uz kluso Ķesteru kapu kalniņu. Pēc jaunā censoņa skumst ne tikai sirmā māmiņa, māsas — Velta un Lūcija, frontes karavīrs — Arijs un
tuvinieki, bet arī daudzi neretieši, mūsu laikraksta redakcijas saime un viņa darbu lasītāji. (Jēkabpils vēstnesis, 06.05.1943)