Valentīna Baško bija ilggadēja Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas docētāja (1951–1989), vācu valodas pasniedzēja, Valodu katedras vadītāja (1957–1974), saņēmusi titulu Tautas izglītības darba teicamniece (1966).

Absolvējusi Latvijas Valsts pedagoģijas institūtu (1951). 1950. gadā apprecējās ar inženieri Juliānu Baško (1919–2003), ar kuru kopā nodzīvoja pašu celtā Mežaparka namā līdz vīra aiziešanai mūžībā un pati palika tur līdz mūža galam. 

Valentīna Baško piedzima Rīgā, Sparģeļu ielā – koka namā, ko bija nopircis viņas tēvs, kurš ap 1920. gadu ieradās Latvijā no Baltkrievijas.

Valentīnas Baško māsa bija laikraksta "Cīņa" un Rīgas Paraugtipogrāfijas ilggadēja korektore Vera Balode (1921–1988), kuras meita ir ārste Marika Silabriede (1943-2023) un mazdēls ir mūzikas apskatnieks Orests Silabriedis (1971).