Marija bijusi viena no izcilākajām Jelgavas skaistulēm, viņas portrets rotājis K. Kūnerta fotoateljē skatlogu Jelgavā, Pils ielā. Kad Marija iemīlējusies palīgskolotājā Bitnerā, vecāki, baidīdamies no neizdevīgas apprecēšanās, pārliecinājuši meitu, ka viņai jāredz pasaule - vācu valodas skolotājas no Baltijas tajos laikos bija lielā cieņā visā Krievijā. Tā Marija Skurbe aizbrauca uz tekstilrūpniecības pilsētu Ivanovu par mājskolotāju miljonāra ģimenē, protams, cerēdama atgriezties. Taču liktenis bija lēmis citādi. Ivanovā jaunā skolotāja iepazinās ar inženieri Nikolaju Kočerginu un kļuva viņa sieva. Marijas tālākā dzīve ritēja Krievijā. Viņa strādāja par vācu valodas skolotāju un izaudzināja četrus bērnus, veselu pulku mazbērnu un mazmazbērnu. Ar jaunības mīlestību skolotāju Bitneru Marija satikās vēl pēc otrā pasaules kara, kad viņas vīrs jau bija miris. Bitners tā arī bija palicis neprecējies un aicināja Mariju mūža otraja pusē tomēr sākt kopēju dzīvi, taču viņa atteicās. Marija mirusi 1986.gadā Kaļiņingradā. Viņas bērni, mazbērni un tālākie pēcnācēji visi ir krievi un savu latvisko cilmi apzinās teorētiski, bet par latviskām saknēm neinteresējas.

Viens no Marijas dēliem - Boriss - kritis 2.pasaules kara frontes otrā pusē.

Marija, mūžu nodzīvojusi padomju savienībā un skolota bailēs no sakariem ar ārzemēm, neuzturēja nekādus kontaktus ar saviem tuviniekiem ārzemēs. Tikai Arvīds mūža nogalē burtiski izlūdzās, lai māsa Marija viņam kādu rindu uzraksta, apstiprinot, ka nav viņu aizmirsusi. Šīs rindas viņš arī saņēma, par ko bijis ārkārtīgi laimīgs.