Volfs Ruvinskis Manevics, bija Rīgā dzimis naturalizēts meksikāņu aktieris un "Lučadors" jeb profesionāls cīkstonis. Viņš bija precējies ar dejotāju Armidu Herreru.

Dzimis latvietes un Ukrainas ebreju izcelsmes tēva ģimenē.

1923. gadā ģimene pārcēlās uz Argentīnu.

Ceļā tēvs nomira no tuberkolozes, atstādams mammu ar diviem maziem puikām vienu pašu svešā valstī bez valodas zināšanām. Trūkuma dēļ māte bija spiesta ievietot Volfu un brāli Danielu bāreņu namā uz trīs gadiem, un viņi uzauga bailēs par izdzīvošanu.

Kā Volfs vēlāk teiks, tieši šīs bailes viņu ir dzinušas uz priekšu visu atlikušo mūžu. Bailes, bet ne gļēvums. Bērnība pagāja Buenosairesas ielās ubagojot, vēlāk - ar dūrēm pelnot naudu ielu kautiņos. Kautiņi kļuva arvien nopietnāki un ienesīgāki, līdz Volfs pat ieguva nacionālā čempiona titulu grieķu romiešu cīņās. Vēlāk viņš kā profesionāls cīkstonis apceļoja Dienvidameriku, ASV un Meksiku. Šī pēdējā valsts kļuva par viņa dzīvesvietu, kur viņš palika ringā jau sešdesmitajos gados, cīnoties ar El Santo, Black Shadow, El Médico Asesino un Lobo Negro.

Būdams cīkstonis, viņš tika iepazīstināts ar Meksikas kino, spēlējot "Luchadores", jo īpaši viņa radīto maskēto varoni, ko sauca par Neitronu. Viņš arī pieder pie Meksikas kino zelta laikmeta.

***

Ruvinskis ātri kļuva par prasmīgu Rudo (slikto puisi) cīkstēšanās cīņā. Kad viņš ieradās Meksikā, viņš sākotnēji paredzēja īsu turneju šajā valstī, lai vēlāk nokļūitu ASV, taču viņš iemīlēja valsti un drīz pēc tam apmetās tur. Viņš arī iepazinās un apprecējās ar meksikānieti un izveidoja ģimeni.

Ringā viņš bija ļoti veiksmīgs un spēja piesaistīt lielu pūli, lai kur arī viņš dotos, jo visi vēlējās, lai vietējais spēcīgākais "labais puisis" uzvarētu mežonīgo El Lobo Letoniju ("Latvijas vilku") ).

Viņa daudzsološā cīkstoņa karjera tika pārtraukta ap 1950. gadu, kad uzkrātās traumas lika viņam pārtraukt cīņu. 

Aktiera karjera

Pēc aiziešanas "pensijā" no cīņas sporta, Ruvinskis pievērsās savai otrajai kaislībai - aktiermākslai. Jau iepriekš viņš spēlēja mazākas filmas, bet pēc aiziešanas pensijā viņš nopietni izkopa aktiermeistarību. Viena no viņa atmiņā paliekošākajām lomām bija filmā La bestia magnífica ("Lieliskais zvērs") no 1953. gada.

Viņa cīkstēšanās pieredze bija tikai laika jautājums, līdz viņš iesaistīsies meksikāņu Lucha filmas žanrā.

Viņš spēlēja galveno lomu 1956. gada Meksikas kulta klasikā El Ladron de Cadaveres, kas tagad tiek uzskatīta par pirmo īsto meksikāņu cīkstēšanās/ šausmu filmu. Ruviniskis spēlēja arī meksikāņu supervaroņa Neitrona lomu,  sērijās no 1960. līdz 1964. gadam.

 Viņa aktiera karjera beidzās 1996. gadā (74 gadu vecumā) ar filmu La mujer de los dos ("Sieviete diviem"). Pēdējos gados Meksikas televīzijā regulāri tiek rādītas Lucas filmas, kas nedaudz atdzīvina Volfa Ruvinska piemiņu, atgādinot faniem, ka Ruviniskis bija gan lielisks cīkstonis, gan lielisks aktieris.

Pēc tam, kad viņš pārstāja darboties ringā, Ruvinskis atvēra restorānu un kļuva par ļoti praktisku, kaislīgu restorānu biznesmeni, kurš pārraudzīja pāris Argentīnas restorānus Mehiko ar nosaukumu "El Rincón Gaucho". Kamēr viņš cīņās spēlēja nīstu ļaundari, viņa īstā personība bija pilnīgi pretēja, - džentlmenis, kurš dzīvoja, lai izklaidētu pusdienotājus ar sarunām un jokiem vai dažreiz pat ar Argentīnas tango. 

Ruviniskis nomira 1999. gada 9. novembrī Mehiko. 

Aktieru balvas
Meksikas Kinoakadēmijas Ariela balva