Cecilija Plātere -Zīberka, bija sabiedriska aktīviste, izglītotāja, publiciste un reliģijas popularizētāja. Viņa nodibināja vairākas skolas un labdarības biedrības. 

Cecilija Plātere -Zīberka bija Latgales grāfa Kazimeža (Kazimira) Platera-Zīberka un Ludvikas, (dzim Borewicz), meita un astotais bērns. Lai gan dzimusi dzimtas īpašumā Polijā (Pass), bērnību un pirmos skolas gadus nodzīvoja tēva lauku īpašumā Pilskalnē (Šlosbergā) pie Ilūkstes.

No tēva puses viņa bija cēlusies no divām varenām vācu dzimtām: Plāteru fon Broelu no Vestfālenes un Zībergu dzimtām, kas sākotnēji bija no Rūras un kuras ieradās Kurzemē kopā ar Teitoņu ordeni.

Pēc mājas mācībām ģimenes īpašumā Pilskalnes muižā viņa apmeklēja Svētās sirds skolu Pozenē.

Laikā no 1879. līdz 1880. gadam viņa apmeklēja skolu Parīzē. Pēc atgriešanās viņa apmetās Varšavā.

1880. gadā viņa iestājās Varšavas klosterī - reliģiskā institūtā. Vairākus gadus viņa bija Varšavas nama priekšniece.

1883. gadā Plātere-Zīberka nodibināja amatniecības skolu meitenēm, kam 1886. gadā sekoja meiteņu vidusskola.

1917. gadā to pilnībā atzina Izglītības pārvalde. PSRS okupācijas gados tā tika slēgta.

Tā tika atjaunota 1993. gadā kā privāta vidusskolas meiteņu skola, kas nosaukta Cecilijas Plāteres-Zīberkas vārdā.

1891. gadā Čiļickos, tika nodibināta otra, šoreiz lauksaimniecības skola, kas paredzēta arī meitenēm. Tā kļuva par Chyliczki lauksaimniecības vidusskolu. Pēc Otrā pasaules kara un Polijas pilnīgas neatkarības atgūšanas skola tagad tiek dēvēta par "Cecylia Plater-Zyberk Centrs lauku tālākizglītībai".

Viņa organizēja izglītības un grāmatvedības kursus.

Kopā ar Kazimieru Pročeku viņa 1904. gadā nodibināja Polijas katoļu sieviešu asociāciju, kuras prezidente bija divus gadus. Viņa bija arī Sieviešu zemes īpašnieku biedrības līdzdibinātāja. Viņa kopā ar bīskapu Jerzy Matulewicz izveidoja „Jauniešu draugus”, kuru mērķis bija sadarboties ar jauniem vīriešiem. Citi viņas labdarības centieni bija vērsti uz palīdzību bērniem un jauniešiem.

Cecylia Plater-Zyberk nomira 1920. gadā un tika apglabāts ģimenes velvē Powązki kapsētā.

Viņa bija 35 grāmatu un brošūru, kā arī daudzu rakstu autore.

Parasti viņa rakstīja ar vienu no vairākiem pseidonīmiem - CPZ, tēvs Boguslavs, Hetere vai Ciccada.

Viņas temats bija no pedagoģijas līdz sociālajām un reliģiskajām tēmām, ieskaitot sieviešu vietu sabiedrībā. Viņa tiek uzskatīta par liberālā katolicisma priekšteci.

Publikācijas poļu valodā

• Attiecību ideja un mērķi - Istota i cele związków
• Dzīvo kā katolis - Życie katolickie
• Par ticību un reliģiozitāti - O pobožności prawdziwej i fałszywej 1899
• Dažas domas par bērnu audzināšanu - Kilka mysli o wychowaniu 1903
• Sieviete kā sirds: No tērzēšanas ar Chyliczki skolēniem: atdzimusi sieviete: atdzimšana - Kobieta - ogniskiem: z pogadanek do uczennic Chyliczkowskich: przez odrodzoną kobietę - odrodzenie 1909
• Kāds ir mūsu galvenais valsts netikums? -Jaka jest nasza wada narodowa główna?
• Par nepieciešamību reformēt meiteņu vidusskolas - O potrzebie reformy szkoły średniej dla dziewcząt 1917
• Par laulību- Na progu małżeństwa