Johans Augusts fon Štarks bija teologs, filosofs, lingvists. Jelgavas akadēmiskās ģimnāzijas „Academia Petrina” filosofijas profesors (1777-1781). Šajā periodā publicējis varākus slavenus darbus par salīdzinošo reliģiju vēsturi un brīvmūrniecību : "Geschichte der christlichen Kirche des ersten Jahrhunderts", "Freymüthige Betrachtungen über das Christenthum" un "Über den Zweck und Nutzen des Freymaurerordens".

Dzimis Šverīnā luterāņu mācītāja ģimenē. Studējis Getingā, kur Septiņgadu kara laikā uzņemts franču brīvmūrnieku militārajā ložā (1761).

Pēc kara beigām bija Austrumu valodu skolotājs Sv. Pēterburgā (1763-1765) un bibliotekārs Bibliothèque royale Austrumu rokrakstu nodaļā Parīzē (1765-1766). Izveidoja savu brīvmūrniecības klerikālo sistēmu „Tempļa bruņinieku klerikāts”, kas bija balstīta uz slepeniem pirmskristiešu (eseniešu) aktiem, kurus Tempļa ordenim 11. gs. esot nodevuši Sīrijas kristieši.

Pēc atgriešanās Pēterburgā nodibinātāja un vadīja augstāko grādu kapitulu „Fēnikss” (1768-1769), lietoja ordeņa vārdu Archimedes ab Aquila fulva.

Vēlāk bija teoloģijas profesors Karaļauču universitātē un ģenerālsuperintendants (1769-1777). Jelgavas akadēmiskās ģimnāzijas „Academia Petrina” filosofijas profesors (1777-1781) un Jelgavas ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ brālis (1777-1781).

Šajā laikā diskutējis ar Johanu Georgu Hāmani, sauktu par "Ziemeļu magu" („Magus des Nordens”), kas tolaik strādājis par mājskolotāju Jelgavā, un ceļojošo brīnumdari Kaljostro, kas uzturējies Jelgavā 1779. un 1780. gadā.

Štarka paraksts atrodams zem "1786. gada Lielās konstitūcijas" (Grosse Verfassungen vom Jahre 1786), kas tiek uzskatīta par Senā un akceptētā skotu rituāla pamatdokumentu. Bez viņa paraksta tur atrodami kopā ar Prūsijas karaļa Frīdriha II Lielā, fon Velnera (von Wöllner) un d’Esterno paraksti.

Dzīves nogalē bija galma mācītājs Darmštatē Frankfurtes tuvumā (1781-1816). 

1789. gadā apcietinātais Kaljostro Romā deva fantastiskas liecības par savu uzturēšanos Jelgavā, kur viņš esot iepazinies ar diviem iluminātu ordeņa vadoņiem, kas viņu aizveduši ārpus pilsētas uz kādu telpu pazemē, kur „tikusi atvērta metāla kaste pilna ar papīriem un no tās izņemta grāmata. No tās ticis nolasīts slepenības zvērests, kas sācies ar vārdiem: „Mēs, Templiešu lielmeistari …” Tas bijis rakstīts ar asinīm.