Johans Gotlībs fon Volfs bija vācbaltu muižnieks, Vidzemes guberņas landrāts (no 1798).

Dzimis 1756. gada 19. martā Vites muižā Rīgas guberņas galma tiesas priekšsēdētāja Sigismunda Ādama Volfa (1702—1766) un viņa sievas Kristīnes, dzimušas Štefenes (Steven), ģimenē.

 Pēc Septiņgadu kara (1756—1763) un tēva nāves viņš bija pāžs (vācu: Jagdpage) Saksijas-Meiningenes hercoga galmā.

No 1778. gada Saksijas kūrfirsta kambarjunkurs un Drēzdenes grenadieru gvardes leitnants.

Pēc atgriešanās dzimtenē Katrīnas II valdīšanas laikā kļuva par Valkas apriņķa maršalu (1783—1789) un Vidzemes guberņas landrātu (no 1798).

Savas dzīves laikā Volfs iegādājās 

• Jaunlaicenes (Neu-Laitzen),
• Repjakalna (Reppekaln),
• Lūša (Luxenhof),
• Pidriķa (Friedrichshof  tagad Vidriku mõis), 
• Ziemera (Semershof), 
• Māriņkalna (Marienstein), 
• Vecgulbenes (Alt-Schwanenburg), 
• Blomes (Blumenhof),
• Valmes jeb Tuges (Walmeshof), 
• Lāzberģa (Fianden), 
• Litenes (Lettin) un 
• Stāmerienas (Stomersee) muižas.

Miris 1817. gada 7. jūlijā Jaunlaicenes muižā.