1913. gadā Elza Drāte apprecējās ar dr. Valteru Runki, "Agfa-Libau", kas bija lielā koncerna filiāle, ķīmiķi. Pēc kara sākšanās 1914. gadā viņa kopā ar vīru tika nosūtīta uz vācu impērijai piederošo Vologdu, Ziemeļkrievijā. Vēlāk viņiem caur Zviedriju izdevās atgriezties Vācijā.

Runke devās uz Magdeburgu, nodibināja savu uzņēmumu (ceļu būve, asfalts) un kļuva par Latvijas konsulu.