V. Kronbergs 19. gadsimta 60. gados ieradās Talsos no Kandavas.

Sākumā viņš bija Talsu apriņķa tiesas rakstvedis, vēlāk darbvedis līdz tās likvidācijai 1889. gadā, pildījis arī notāra, Zemkopības biedrības darbveža un kasiera pienākumus, bet no 1870.–1875. g. un 1880.–1886. g. bija Talsu miesta vecākais. Viņa laikā Talsos ieviesti vairāki labiekārtojumi – sākta ielu bruģēšana un apgaismošana, izbūvējot to malās laternu stabus, kuriem nepieciešamo kokmateriālu atvēlējuši Talsu apkaimes muižnieki. 

1876. gadā Grenču muižas laukā V. Kronbergs noorganizēja pirmo lauksaimniecības izstādi Talsos, ko trīs dienās apmeklēja ap 3100 interesentu. Iegūtos finanšu līdzekļus viņš izlietojis Talsu apriņķa skolas uzturēšanai, kas 1874. gadā tika nodibināta ar viņa atbalstu.

19. gs. 80. gados valsts piedāvāja Talsu miestam 40 pūrvietas no kroņa, t. i. valsts muižas zemes, tomēr vietējo muižnieku pretestības dēļ V. Kronbergs no šā piedāvājuma atteicās, tāpēc zemi atdeva Talsu pareizticīgajai baznīcai, kura to sadalīja gruntsgabalos un iznomāja rentniekiem. Tādējādi izveidojās agrākā Talsu priekšpilsēta – t. s. Krievrags.

 Nostāsti vēsta, ka Vilhelms Kronbergs miesta vecākā amatu zaudējis pēc apsūdzības par pārlieku varas pielietošanu, jo bija licis nopērt kādu piedzērušu „pusskroderi”, kurš dienas laikā uz ielas nokārtojis savas dabiskās vajadzības. Pie V. Kronberga nama 19. gadsimta 80. gados atradās viens no lielākajiem un labāk iekoptajiem Talsu dārziem ar vairāk nekā 1000 augļu kokiem un grantētiem 

V. Kronberga vecāko meitu Mariju apprecēja pirmais profesionālais latviešu valodnieks un Talsu apriņķa skolas priekšnieks (1881–1889) Kārlis Mīlenbahs (1853–1916).

Vēlākie dzīvesbiedri pirmoreiz satikušies V. Kronberga nama viesistabā, kur mājastēvs piedāvājis K. Mīlenbaham kļūt par savas vecākās meitas vācu valodas mājskolotāju.

 Vēlāk Vilhelma Kronberga namu nopirka Fricis Osis.

 Padomju varas laikā ēkā iekārtoja vairākus dzīvokļus, bet divās jumtstāva istabās 1980. gados atradās bērnudārza kopmītnes.