No I pasaules kara bēgļu gaitām Harkovas apkārtnē, zaudējis no tīfa tēvu un abus brāļus, viņš Latvijā atgriezies kājām,

Armijā dienējis auto tanku pulkā, bijis kreisi noskaņots, 

1929.g.laulājies ar Matildi dzim. Priekulis (1907 Vārkavas pag.)

Meita Laimdota Rone

***

1933.g.

Smagi cietis b. Laimons Ronis. Neģēlīgā policijas uzbrukumā b. F. Gaiļa
bēriniekiem smagi cietis Iļģeciema nodaļas biedrs Laimons Ronis. Viņš dabūjis vairākus smagus sitienus un bez tam policista zirga samīts. 

1933.01.01 Strādnieku Sports un Sargs

***

1933.g. tiesāts grupā par komunistisku darbību, sods 10 mēn. cietumā. Nosacīti atlaists. 

***

1937.04.12 Rīgas apgabaltiesa skala cauri apsūdzību pret Minnu Ernestsoni, Bertu Gailīti, Vili Springi, Verneru Piesi, Aleksandru Saško, Kārli Valteru, Laimonu Roni, Geceli Jozefsonu un Ansi Apsīti par komunistisku darbību

1934. g. pavasarī Ernestsone Feldhūna fabrikā nodibinājusi „šūnu", kur kā locekļi darbojušies Spriņģis un Gailīte, kuri abi par pretvalstisku darbību jau sodīti ar cietokšņa sodu. Pārējie apsūdzētie piedalījušies slepenās sanāksmēs un izplatījuši nelegālu literatūru.

***

Rīgas apgabaltiesa vakar iztiesāja komunistu prāvu. Apsūdzēti: 26 g. v. Ņina Ernestsone, 20 g. v. Berta Gailītis, 35 g. v. Vilis Spriņģis, 23 g. v. Verners Piesis, 23 g. v. Aleksandrs Šaiško, 38 g. v. Kārlis Valters, 30 g. v.
Laimonis Ronis, 35 g. v. Gecels Jozefsons un 29 g. v. Ansis Apsīte.

Apsūdzētie nodarbojušies ar proklamāciju izplatīšana un bez tam skaitījusies Pārdaugavas „šūniņa". Ernestsone strādājusi Feldhūna
fabrikā, kur aģitējusi strādnieces iestāties komunistu partijā. Apsūdzētie par vainīgiem neatzinās. Spriedumu pasludināja pēcpusdienā.

Ar 5 gadiem spaidu darbos notiesāja — B. Gailīti, un V. Springi,

ar 4 gadiem spaidu darbos: N. Ernestsoni, V. Piesi un G. Jozefsonu,

ar 10 mēnešiem cietumā — L. Roni, ar 6 mēnešiem cietumā A. Šaško un K. Valteri, bet A. Apsīti attaisnoja.

***

Bijis literāri apdāvināts, rakstījis dzeju un stāstus par strādnieku dzīvi. 

Armijas komandiera 20. pavēle
Oficiālā daļa.

Rīgā, 1940. g. 17. jūlijā.
Ieceļu ar š. g. 17. jūliju:

par politiskiem darbiniekiem:

Latgales divīzijā — Laimoni Roni,

Armijas komandieris
ģenerālis Kļavinš.

***

Viņa Iiktenis pēc 1940.g. nav zināms.

iespējams, ka Laimdotai bijis vēl radinieks-brālis?

Harijs Ronis (1947-1855), kurš apglabāts līdzās. Diemžēl Ronītes kapa vieta- vismaz pēc bildes - izskatās atstāta novārtā.