Benjamins Firhtegots Baltazārs fon Bergmanis jeb Benjamiņš Bergmanis bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs, etnogrāfs, vēsturnieks un valodnieks. Profesora Ernesta fon Bergmaņa (1836-1907) vectēvs.

1772. gada 28. (17.) novembrī dzimis Āraišu draudzes luterāņu mācītāja Gustava fon Bergmaņa un viņa sievas Beātas Elizabetes, dzim. Mederes ģimenē.

1791—1795 studēja filozofiju un teoloģiju Leipcigas un Jēnas universitātēs.

No 1798. gada strādāja par mājskolotāju Maskavā, pētīja kalmiku valodu un paražas Kalmikijā (1802-1803).

1803. gadā pēc atgriešanās dzimtenē kļuva par Rūjienas luterāņu draudzes mācītāju, tad par Ērgļu draudzes mācītāju (1806-1814), tad atkal atgriezās Rūjienā, kur nokalpoja līdz 1842. gadam.

Vecumdienas pavadīja Blusu muižā pie Cēsīm, kur nodarbojās ar valodniecību.

Miris 1856. gada 28. (16.) augustā Blusu muižā (Blussen).

Bērni

Mācītājs Benjamins fon Bergmanis bija precējies ar Eleonoru Vilhelmīni, dzim. Polhovu (1780-1846). Viņiem bija 6 bērni:

1. Rihards fon Bergmanis (1805-1878)
2. Eleonora Elizabete (1807-1867)
3. Karolīne Amālija (1808-1872)
4. Paulīne Šarlote (1813-?)
5. Minna Auguste (1813-1840)
6. Kārlis Gustavs (1816-1836)

Darbi

• Johann Reinhold von Patkul. In: Livona. Ein historisch-poetisches Taschenbuch für die deutsch-russischen Ostsee-Provinzen. Jg. 2. Hrsg. von Gotthard Tielemann. Riga-Dorpat: Friedrich Meinshausen, 1815, S. 121-135
• Bulawin's Aufruhr und Mazeppa's Uebergang zu den Schweden. In: Livona. Ein historisch-poetisches Taschenbuch für die deutsch-russischen Ostsee-Provinzen. Jg. 2. Hrsg. von Gotthard Tielemann. Riga-Dorpat: Friedrich Meinshausen, 1815, S. 273-318
• Ursprung des Lamismus aus Indien. Inländisches Museum. Hrsg. von C. E. Raupach. Bd. 2. H. 5. Dorpat: J. C. Schünmann, 1821, S. 29-40