Mūžībā devusies Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Restaurācijas departamenta ilggadējā vadītāja, restauratore-vecmeistare Sarmīte Gaismiņa (1943–2020).

Sarmīte Gaismiņa bija viena no Latvijas restauratoru autoritātēm, kolēģe un padomdevēja, savas jomas profesionāle un darba entuziaste, vitāla, sirsnīga, atvērta, draudzīga un padomiem bagāta kolēģe.
No 1982. līdz 2020. gadam viņa vadīja restaurācijas darbu Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā – Restaurācijas nodaļu, vēlāk – centru un pēdīgi departamentu, izveidojot to par Latvijai un Baltijai nozīmīgu profesionālu daudzprofilu restaurācijas institūciju. To attīstīt palīdzēja Sarmītes daudzpusība, erudīcija un enerģija, kā arī orientēšanās dažādās restaurācijas jomās, ne tikai viņai tuvākajā arheoloģiskā materiāla un metāla restaurācijā. Pēdējos gados Sarmīte Gaismiņa ieguldīja daudz pūļu, lai izveidotu jaunās un modernās restaurācijas laboratorijas nesen atvērtajā Muzeju krātuvē, kuru darbību praksē viņai diemžēl neizdevās piedzīvot. Sarmīte vienmēr dalījās pieredzē, palīdzēja “noteikt vainas” un atrast pareizos risinājumus ne tikai muzeju priekšmetu saglabāšanā, bet arī Brīvības pieminekļa un citu objektu restaurācijā, izglītoja topošos restauratorus Rīgas Celtniecības koledžā un Rīgas Tehniskajā universitātē, bija mācību grāmatas un rakstu autore. Viņa aktīvi un aizrautīgi popularizēja kultūras mantojuma saglabāšanu un restaurāciju kā svarīgu Latvijas muzeju un citu kultūras institūciju darba daļu. Sarmīte bija viena no Latvijas Restauratoru biedrības dibinātājām 1989. gadā un aktīva tās biedre, līdzdarbojās restauratoru izstāžu un konferenču rīkošanā Latvijas un Baltijas mērogā, daudzu gadu garumā piedalījās restauratoru kvalifikācijas sistēmas izveidē un pilnveidošanā. Par ieguldījumu Brīvības pieminekļa restaurācijā viņai 2001. gadā piešķirta Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīme.
Sarmīte Gaismiņa piedzima Rīgā 1943. gada 8. aprīlī, pabeidza Rīgas 45. vidusskolu un 1969. gadā absolvēja Rīgas Politehniskā institūta Ķīmijas fakultāti ķīmiķa-tehnologa specialitātē. Paralēli studijām strādāja Zinātņu akadēmijas Neorganiskās ķīmijas institūtā, pēc studiju noslēguma kļuva par inženieri Speciālajā Ķimizācijas konstruktoru birojā “Latbithim”. 1982. gada 22. februārī Sarmīte sāka darbu Latvijas PSR Vēstures muzejā kā Restaurācijas laboratorijas vadītāja. Ienākot gluži jaunā jomā – restaurācijā –, viņa aktīvi sāka interesēties par tās teoriju un praksi, izzināt un pētīt jomas novitātes, piedaloties neskaitāmos kvalifikācijas celšanas kursos un pieredzes apmaiņās. Tas ļāva strauji pilnveidot plašāko muzeja priekšmetu restaurācijas centru Latvijā.
Nesaudzīga slimība iztraucēja Sarmītes vēlmi pelnītā atpūtā kopā ar ģimeni baudīt daudzu gadu darba augļus. Sarmīti Gaismiņu ar gaišu vārdu atcerēsies visi kolēģi, ar kuriem kopā strādāts un ar kuriem viņa dāsni dalījusies zināšanās. Viņas lietišķumu, noteiktību un racionālismu papildināja nemitīgs optimisms un cilvēciska sirsnība.

Izsakām līdzjūtību Sarmītes Gaismiņas ģimenei!

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs