Dzimis 1890. g. 16. martā Cēres pag. Putnenes Jaunzemjos lauksaimnieka ģimenē.

Tēvs Jānis, māte Lavīze, dz. Kuble. Latvietis, luterticīgs.

Mācījies Kandavas pagastskolā, no 1905. g. Tukuma pilsētas skolā (pēc gada izstājies). No 1906. g. mācījies Tukuma pilsētas tirdzniecības skolā, pēc kuras beigšanas 1913.–16. g. studējis Rīgas Politehniskajā institūtā.

1. pasaules kara laikā 1915. g. devies bēgļu gaitās uz Iekškrieviju. No 1915. g. jūn. strādājis dažādos amatos (par kantoristu, grāmatvedības nozarē u. c.) Rīgas–Orlas dzelzceļa valdē. 1917. g. martā no galvenās grāmatvedības komandēts uz Rīgas–Orlas dzelzceļa valdes Pārtikas daļu (vēlāk pārdēvēta par Rīgas–Orlas dzelzceļa valdes Galveno pārtikas komiteju un Padomju Latvijas Pārtikas komisariātu), kur strādājis līdz 1919. g. martam.

1919. g. martā atgriezies Latvijā kā dzelzceļa ierēdnis. No 1919. g. 1. jūl. strādājis Latvijas Dzelzceļu virsvaldē (1922. g. apr.–1927. g. janv. Centrālās grāmatvedības nodaļas vadītājs; amats likvidēts).

1919. g. okt. brīvprātīgi iestājies Rīgas dzelzceļa mezgla apsardzības rotā. Atrazdamies karadienestā, kā civilpersona piedalījies Rīgas aizstāvēšanas cīņās okt. un nov.

No 1920. g. studējis LU tautsaimniecību, no 1923. g. tieslietas (1926. g. beidzis Tiesību nodaļu). 1927. g. 5. febr. iecelts par jaunāko tiesamatu kandidātu Rīgas apgabaltiesā (1928. g. 7. dec. par vecāko tiesamatu kandidātu); strādājis  2. civilnodaļā, 2. kriminālnodaļā, Rīgas iecirkņu izmeklēšanas tiesneša pakļautībā, Rīgas iecirkņu miertiesnešu pakļautībā, no 1929. g. janv. Valkas apr. 1. iecirkņa miertiesneša pakļautībā. No 1929. g. 4. jūl. papildu miertiesnesis Rīgas apr. 5. iecirknī (Nītaurē), no 1930. g. 28. maija miertiesnesis turpat, no 1932. g. jūn. Rīgas pilsētas 15. iecirknī. 1931.– 32. g. pasniedzis sabiedrisko audzināšanu Nītaures papildu skolā.

1937. g. 19. febr. ar tieslietu ministra H. Apsīša rīkojumu iecelts arī par Tieslietu ministrijas pārstāvi Rīgas ostas padomē (līdz 1938. g. janv.).

No 1938. g. 13. janv. Jelgavas apgabaltiesas loceklis.

Darbojies Latvijas Tiesnešu biedrībā.

Padomju okupācijas laikā 1940. g. 30. dec. (no 1940. g. 1. janv.) ar Latvijas PSR tieslietu tautas komisāra A. Jablonska pavēli atbrīvots no amata sakarā ar Latvijas PSR tiesu sistēmas reorganizāciju.

Strādājis Latvijas PSR Pārtikas rūpniecības tautas komisariāta Alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu rūpniecības trestā. Vācu okupācijas laikā Latvijas ģenerālapg. Zemes pašpārvaldes Tieslietu ģenerāldirekcijas Jelgavas apgabaltiesas loceklis kriminālnodaļā.

Miris 1945. g. 2. janv. Cēres pag. Straumēnos. Apbedīts Cēres pag. Ķīšu kapos.

Neprecējies.

A. LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 369. l.; 7427. f., 1. apr., 1751. l.; LVD; EVP; Tēvija. 1945. g. 14. janv.; LUAJ.

No J. Grīnbuša 1927. g. 22. janv. rakstītās autobiogrāfijas: “Mēs esam trīs brāļi, no kuriem vecākais – Eduards ir vecāks par mani par apm. 3 gadiem, bet jaunākais – Jānis, jaunāks par mani par apm. 6 gadiem, un viena pusmāsa, dzim. Trīne Rozīte, ar kuru mums viena māte [..] Savu bērnību es pavadīju vecāku mājās. No 7 līdz 15 gadu vecumam pa vasaru gāju ganos, ganīju lopus, bet pa ziemu apmeklēju Kandavas pagastskolu. Kad biju sasniedzis 15 gadu vecumu un tiku iesvētīts, no kura brīža, kā mēdza sacīt, nu biju iestājies pieaugušu (“lielu”) cilvēku kārtā, vajadzēja izvēlēties arī turpmākās dzīves gaitas virzienu un nodarbošanos. Galvenām kārtām uz mātes pamudinājumu apņēmos turpināt izglītību, lai nebūtu jāiet citu svešu ļaužu gaitās un klaušās, jo vecāku mājās visiem darba un maizes vairs ilgi pietikt nevarēja.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 369. l., 17. lp.)

No J. Grīnbuša 1932. g. 18. apr. raksta Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājam A. Būmanim: “Sakarā ar Rīgas pils. XV. iec[irkņa] miertiesneša Grigorija kunga aiziešanu pensijā un minētā iecirkņa miertiesneša vietas atbrīvošanos, pagodinos lūgt piešķirt man Rīgas pils. miertiesneša XV. iecirkņa pārzināšanu, pārceļot mani no Rīgas apr. 5. iecirkņa uz Rīgas pilsētas XV. iecirkni.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 369. l., 53. lp.)